Diapozitīvs

IMHO šāda gala pieeju derētu apgūt mūsu mīļajiem konservatīvajiem, jo neviens jau nespiež un nemāca mainīt identitāti. Ja no konservatīvā ko prasa - tad nebūt aktīvam pidaram.

Yes, he's gay. But that's okay!

Laikam jāsaņemas un jāuztaisa mini virtenīti savai palodzes mini eglītei. Atbilstošu cokolu LV tirgū nav un sūtīt no ārzemītes - baigi sālīti tādam priekam un cokols sanāk neglīti liels attiecībā pret spuldzīti, tāpēc jāuzlodē paralēla slēguma ķēdi pašam, smuki cenšoties izolēt 220V pie katras spuldzītes. Darāms, tikai mans lodāmurs ir lodāmura funkcijas imitators ar strauji krītošu temperatūru, tikko kā sāc kaut ko lodēt... Tas visu apgrūtina, bet nez - jāpacenšas moš tāpat vai arī jāaiztek uz bodi pēc jēdzīgāka lodāmura...

Šādas neona spuldzītes, kuras rada diezgan jauku šaudīgas liesmiņas efektu. Interesanta tehnoloģija - radīta speciāli tā, lai tā neona gaisma nebūtu stabila un gaisma gar liesmiņas formas elektrodiem smuki šaudītos. Saplēsta ož pēc amonjaka un melnie elektrodi ātri kļūst balti.

Ir patīkami, kaifīgi un gandarījums noplēst līdz betonam tapetes nez cik slāņos, nez cik tālus padomju laikus krājušas. Tā miklā betona smarža! Būtu baigi labā brutālisma estētika, ja vien rūpnīcā/ceļot būdu nebūtu viss betons nejauki špaktelēts un nomālēts.
Toties rīt pie tā gludumiņa skaisti salips flizelīna tapetes un būšu pietuvināts bijušās draudzenes mammas dzīvokļa remonta beigām. Garlaicīgi gan nebūs - visādi izvirzījumi, durvis, ailes u.tml. lietas priekšā. Bet nekas, tikšu smuki galā.

Skaisti būs un virtuve - jau ir!
Uztaisīju foršas LED gaismas virsmām, pievienoju to trafiņu pie tvaika nosūcēja kontroliera - slēdz gaismu tvaika nosūcējā, izgaismojas arī visas virsmas ar jaudīgu, vienmērīgu un uz silto pusi velkošu gaismu! Līdzīgi uztaisīju bijušās mājā, tikai ne tik profesionāli, jo nav noturīgāka risinājuma par pagaidu risinājumu.

Taisot ņammu, labs daudzums labas kvalitātes gaismas nekad nav par daudz - sevišķi vecākam cilvēkam.
Atstāju aiz sevis labas lietas, hehe.

Ciest nevaru Origo un Latvijas dzelzceļa stacijas ēku. Zelta bļa doma ir sabiedriskā transporta lielāko mezglu laist cauri lielveikalam, kurā nesteidzīgi idioti zombē pakaļ sūdiņiem bez latvju zīmēm un tad 500 no vilciena izlekušie steidzīgajie zombji šaurajos tuneļos baksta lēnajos, iedami ne pa labo pusi.
Superīga ideja, cepums! Tikai naudas dēļ. Viss sūds tikai naudas dēļ.
Cerams, ka remonts pienesīs labumu cilvēkam.

Lielveikals kā kultūras centrs un brīvā laika pavadīšanas vieta. Nediagnosticēts vēzis normiju ķermeņos. Mirsti, jel, komerc"kultūra".

P.S.
Eju pēc Dødheimsgard un vēl 2 platēm. Skanēs labi. Cerams. Moš saidkvestā jāpaņem kāds portvīns vai krietns stauts...

2025. turpināja būt pārmaiņu gads no visiem galiem. Tīri mūzikas ziņā 2024. gada novembra beigās tika sperts būtisks solis, par kuru esmu priecājies arī te ne reizi vien: uzmetu par neizturamu kuci kļuvušo Spotify! Tagad man ir jauna draudzene un mēs baudām cieņpilnas savstarpējās attiecības: skaņuplates! Pat jauno atskaņotāju pacienāju ar adatu no augstāka plaukta!
Kā gan citādi? Gadiem ejot, arvien vairāk uzzinu par netīro veļu biznesa aizkulisēs, par vieglas pieejamības lietiņu ietekmi uz to vērtējumu tīri psiholoģiski; par to, cik maz mākslinieki saņem un ko spiesti darīt, lai konkurētu un kā Spotify atrod arvien jaunus veidus kā nemaksāt... Karoč - apnika būt zobratiņam ekspluatējošā un visu enšitificējošā mašīnā. Pārslēdzos uz karalisku fizisko mediju.
Nomainīju ērtību pret ievērojamu skaņas kvalitātes pieaugumu un atpakaļ neskatos. Tagad jau šķiet, ka albums nav īsti izdots un nav īsti dzirdēts, ja nav pieejams skaņu platē. Un daudz, kas nav pieejams - tas arī labi - kamēr neesmu ievācis to, kas eksistē, varu gaidīt to, kas neeksistē.

Tagad ir grūtāk izsekot klausīšanās paradumiem. Ak, vai... ( ... tālāk ... )