Diapozitīvs

Starp citu - ja online sanāk izvairīties no PayPal un tā produkta Honey lietošanas - stipri iesaku to darīt.
Bez krāpnieciskiem kuponiem varam iztikt kā visu mūžu līdz šim un vairumā vietu - norēķināties ar bankas karti ir ērti. Ja bail kartes datus atstāt random interneta lapā - varam iekš Revolut kaut 100 kartiņas taisīt vienreizējiem darījumiem ar ierobežotām summām. Ja sākas ziepes - dzēs ietekmēto kartiņu un krāpnieki paliek ar garu degunu, bet tev - nekādu seku. PayPal šādu drošību nepiedāvā, bijuši iesaistīti nevienā vien skandālā. PayPal ir shady uzņēmums kopš 1. tā dienas un krāpnieciskais Honey pārlūka paplašinājums - vien pēdējais otas triepiens portretā. Ieberzās čaļi, tiekot pieķertiem naudas izkrāpšanā un cilvēkdatu tirdzniecībā.

Gudras galvas izzondēja PayPal Honey kodu, secināja krāpniecību dižos apmēros, informēja par to sabiedrību caur YouTube un krāpnieciskais uzņēmums uzreiz jūtas apkāsts, šobrīd mēģina apklusināt šīs gudrās galvas/neatkarīgos žurnālistus ar draudiem. Jo nauda, svēta ir tikai nauda un patiesība šodien ir bīstams ierocis.

Jo lielāka šī video aprite, jo PP būs grūtāk dirst tukšu un tīt ap pirkstu sabiedrību.
https://www.youtube.com/watch?v=wwB3FmbcC88

Pusmūžam tuvojoties, mēģināt sākt apgūt RPG spēles? Ko ne, smadzeni vajag pabakstīt. Pirms X gadiem uz šāda potenciāla bāzes iegādājos Vagrant Story PS1 spēli. Tā tur man ilgi krāja putekļus un tagad jā, mēģinu saprast visas mehānikas un lietiņas.

Salīdzinoši ar citiem žanriem - šķiet debīli rakāties pa Menu visu laiku, lai pareizai problēmai piemeklētu pareizo risinājumu. Atnāk cits naidnieka tips, ver atkal vaļā, rocies, pēti status un skaties, kas niknāk tam ērmam kodīs - sitiena spēks viens pats neko nedara, ja nav pareizais Affinity un nav pielikts klāt dārgakmens, kas sāp tieši konkrētajai klasei - šķiet baigi saraustīti, neveikli, vērtējot iz Action/Adventure spēļu puses. Pusi spēles iekš Menu pavadi - laikam jāpierod. Un to, ka stiprāks zobens nepareizo klasi slāna daudz mazāk par zobbakstāmo nazīti ar pareizajiem statiem - pieleca tik pēc vairākām stundām izmēģināšanas : D

Bet nu, darbā iestājoties rāmajai sezonai, prasās smadzenes kustināt - apgūt līdz šim ignorētās RPG lietas diezgan labi čīkstina smadzeni un tieši prasās mēģināt citu žanru, jo pret iemīļotajiem studijas izturas vienkārši slikti, biznesa modelis mainījies no dodoša uz ņemošu.

Vērtējot pēc sajūtām ķermenī - visas tās sarežģītās, savstarpēji mijiedarbojošās lietiņas apgūt diži neatšķiras no tā, ka tevi darbā iemet neapzinātā frontē un tad no viena gala jāsāk bakstīt, lai saprastu vidi un lietiņas, citādi progress nebūs.

Varu sev jebkurā brīdī izraisīt tirpiņas/zosādu.
Pajautāju botam, cik tas ir bieži sastopams cilvēkos. Bots izspļauj 0,5-1% iedzīvotāju + neapzinātā daļa. Pazīstu vēl vienu šādu cilvēku un mūs vieno tikai forums un sieviete - mana bijusī, viņa tagadējā.

Forums: ankh.lv, kas savulaik nostrādāja kā vienīgais pareizais sociālā tīkla piemērs - visa draugu un paziņu bāze faktiski no turienes.
Plus kāds vecāks zvērs no bradajumi.lv

Tam ir termins pat: VGP (Voluntary Generated Piloerection). EDIT: pieteicās vēl viens cilvēks, tagad mūsu ir 3 un forums visiem kopīgs! :D

1
Dzīvojāmies visu laiku pa āru - pasaules izziņa caur maņām, dubļiem, asinīm, imunitātes kačāšana caur dubļu rīšanu, nokrītot no velo. Kaulu pieslīpēšana ar asfalta slimību un visas pārējās labās, raksturu rūdošās lietas. Bijām mājās līdz ar tumsu un tā bija pašsaprotama realitāte, kas ātri ieaudzina patstāvību. Viss sāka iet uz dirsu kaut kur ap "Safeguard" ziepīšu reklāmu laiku, kad pēkšņi sāka kaut kādu drošību un sterilitāti kačāt sabiedrībā, kļūstot garā un miesā mīksti, akūti no jelkāda riska mūkoši.
2
Visādi citādi daudz laika pavadījām bez vecāku uzraudzības - reiz pilnā ātrumā skrēju pa stroiku un ierāvu ar galvu betona sijā. Asins pušu, gaļa tek ārā. Nekas - slauku asinis no sejas, eju vēsi uz mājām aplaizīt brūces. Slimnīca, šūt? Slims, vai, man sūda pušums tikai! Citā epizodē - ments draudēja šaut, ja nelīdīsim no objekta ārā. Adrenalīns mani mega ātrumā pārsvieda pāri augstai sētai. Bratanu gan noķēra. Kopš tās dienas uz mentiem skatos kā uz licencēti bruņotiem psihopātiem - labāk pa gabalu, labāk neiesaistīt savā dzīvē nevienā pašā brīdī. Paši tiksim galā, dekorētais idiots lai labāk mēģina to meklēto personu sarakstu saīsināt...
3
Taisījām trasītes un tramplīnus, gājām uz sašķūrētajām smilšu čupām/tramplīniem blakus jaunceltnēm. Reiz es izdomāju - jāpamēģina to kalniņu izlekt. Liels, baiss, nekad nav darīts, sveša lieta. Bet kas tad tur tāds varētu būt, ne? Brīvi ripoju pa kalniņu, uzminu un lidoju. Nedalecu līdz nogāzei, sanāca augsti un nopļeckājos gar zemi, parubījos uz tramplīna augšas līdzenās daļas. Pamodies skatos - ričuks uz pusēm, man sasitumi un bik asinis. Pieceļos, noslaukos un ričuks pār pleciem, stiepju kilometru uz mājām - moš tomēr varēs sametināt?
4 ( ... tālāk ... )

IMHO šāda gala pieeju derētu apgūt mūsu mīļajiem konservatīvajiem, jo neviens jau nespiež un nemāca mainīt identitāti. Ja no konservatīvā ko prasa - tad nebūt aktīvam pidaram.

Yes, he's gay. But that's okay!

Laikam jāsaņemas un jāuztaisa mini virtenīti savai palodzes mini eglītei. Atbilstošu cokolu LV tirgū nav un sūtīt no ārzemītes - baigi sālīti tādam priekam un cokols sanāk neglīti liels attiecībā pret spuldzīti, tāpēc jāuzlodē paralēla slēguma ķēdi pašam, smuki cenšoties izolēt 220V pie katras spuldzītes. Darāms, tikai mans lodāmurs ir lodāmura funkcijas imitators ar strauji krītošu temperatūru, tikko kā sāc kaut ko lodēt... Tas visu apgrūtina, bet nez - jāpacenšas moš tāpat vai arī jāaiztek uz bodi pēc jēdzīgāka lodāmura...

Šādas neona spuldzītes, kuras rada diezgan jauku šaudīgas liesmiņas efektu. Interesanta tehnoloģija - radīta speciāli tā, lai tā neona gaisma nebūtu stabila un gaisma gar liesmiņas formas elektrodiem smuki šaudītos. Saplēsta ož pēc amonjaka un melnie elektrodi ātri kļūst balti.