| Kas tik nenotiek |
[Apr. 6th, 2015|11:54 pm] |
|
Pēc piecu gadu pārtraukuma gluži netīši ielogojos, lai varētu iekomentēt kādam draudziņam, kurš TWITERĪ sakārdināja ar savām dzejas rindām. Tāda nereāla sajūta. Laiks pagājis, bet joprojām man te ir ko lasīt. Un pati arī - it kā lieliem soļiem kaut kur gājusi, bet turpat vien esmu - kārtējais Mazumiņš šņākuļo gultā, bet es cenšos sagrābt nepadarāmos darbus un noklīstu no ceļa uz Cibas taciņām. |
|
|
| |
[May. 19th, 2010|08:57 am] |
Varbūt kāds var paskaidrot, kā atbildams uz šo anketas jautājumu (pārpublicēts no draugiem.lv)?
Ar ko visbiežāk Tev nācies saskarties? (8527)
Man ir pārlietas asinis vai veiktas medicīniskas manipulācijas (operācijas)
Man ir tetovējumi, pīrsings
Man ir veikts manikīrs, pedikīrs
Man ir bijusi cieša saskarsme ar C hepatīta slimnieku
Man ir bijuši vairāki dzimumpartneri
Man ir ilgstošs, neizskaidrojams nogurums |
|
|
| par to pašu |
[Apr. 7th, 2010|09:52 pm] |
Ko nu tur daudz par svārkiem vai biksēm runāt - tā jau tomēr ir tikai čaula. Zeķes vai zeķubikses - tas jau ir tuvāk serdītei;)
Jau gadiem ilgi esmu rūdīta zeķu (un tikai) piekritēja (un tam nav, vismaz apzināti, sakara ar seksu utt.), bet pēc pāris pēdējā laika piedzīvojumiem man ir iestājusies uzskatu krīze.
Un tagad fakti:
1)Uzpošos kā lietišķās pasaules princese un dodos uz kaimiņskolu klausīties skolēnu ZPD lasījumus. Izkāpju no mašīnas, paeju 50m un saprotu, ka tas neglābjami notiek - gravitācija ir uzvarējusi zeķgumiju. Vispirms mēģinu kaut kā izmainīt gaitu, lai procesu palēninātu. Nepalīdz. Tad, muļķīgi smaidot, sastingstu uz vietas, lai ļautu paiet garām kādiem pieciem jaunajiem zinātniekiem, īpaši nepievēršot viņu uzmanību dīvainajam krokojumam starp zābaka augšējo un svārku apakšējo malu. Tad domās nospļaujos, paceļu brunčus un uz brīdi atrisinu problēmu. Starp citu, tas ļauj atkal braši nosoļot kādus 10 m. Kad biju sasniegusi mājīgo skolotāju garderobi, pa ceļam vienu jauku bērnu aizsūtot uz veikalu pēc zeķubiksēm, mani jau vairs nespēja satraukt kaimiņskolas kolēģu patiesi izbrīnītie skati, kad sacēlu brunčus un to zeķi vienkārši izmetu atkritumos.
2)Braucu uz darbu galvaspilsētā. Neko ļaunu nenojaušot, atstāju mašīnu stāvvietā un joņoju, jo kavējos, protams. Šoreiz esmu gudrāka, t.i., zinu, ka gaitas šķobīšana nelīdzēs. Tādēļ kritiskajos brīžos vienkārši daru, kas jādara - savelku to nelaimīgo zeķi tā, it kā tas būtu pilnīgi normāls uz Valdemāra ielas darāms darbiņš. Ceru, ka vismaz kādam no garāmgājējiem tas šķita jauks darbdienas sākums;) Man - ne pārāk, īpaši tāpēc, ka pa ceļam nebija neviena veikala, kurš kaut cik spētu palīdzēt risināt problēmu. Apstākļu spiesta iemanījos pieturēt zeķes malu caur svārkiem. Pēcpusdienā jau jutos tik komfortabli, ka pat nedevos meklēt kādu tuvējo zeķveikalu, bet "mierīgi" aizbraucu uz Alfu un nopirku lillā biezās zeķubikses. |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2010|10:43 pm] |
|
Ķiršu dārzs bija lielisks. Gribēšu vēlreiz. |
|
|
| |
[Feb. 27th, 2010|09:09 pm] |
|
Šovakar nogurums ir lielāks par mani un dēla žetonu vakaram bija vientulības garša. |
|
|
| sapnīši |
[Feb. 26th, 2010|01:06 am] |
Pēdējā laikā regulāri pa naktīm kaut ko slepkavoju. Precīzāk, nejauši nogalinu kaut kādus mazpazīstamus večus. Pēc tam traki bail, ka kāds uzzinās..
Arlabunakti! |
|
|
| |
[Feb. 23rd, 2010|12:05 am] |
|
Šaušalīgs nogurums. Iešu gulēt, tā arī nepabeigusi darbiņu. Un seksa arī nebūs, bet ļoti gribētos... |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2010|02:38 pm] |
Manā vecumā būtu jāiet gulēt pirms pusnakts - gan sejas ādai labāk, gan lielākas iespējas, ka nākamajā dienā būšu lietojama.
Bet to jau cilvēks saprot tikai otrā dienā.
Tagad spogulim eju ar līkumu un visādi cenšos izskalot no organisma pārāk lielo alkohola dažādību... |
|
|
| |
[Feb. 10th, 2010|11:04 pm] |
|
Esmu sākusi nodarboties ar šantāžu. Piemēram, par slēpošanas sacīkstēm maksāšu tikai tad, ja tiks nomazgāti trauki. Efekts ir. |
|
|
| |
[Jan. 19th, 2010|11:55 pm] |
Rīt darbiņš Koknesē. Parīt - Rojā.'
Labi, ka man patīk stūrēt. |
|
|
| |
[Jan. 17th, 2010|03:21 pm] |
|
Divas stundas parodēju slīdsoli. Pašsajūta lieliska! |
|
|
| |
[Jan. 17th, 2010|01:01 am] |
|
Šodien gribējās tomēr slēpot gaismā, tāpēc izvēlējos disciplīnu, kurā esmu samērā kruta - kalnu slēpošanu. Kādu stundu biju pirmā lēdija uz kalna. Tad dabūju pa galvu ar pacēlāja tableti tā, ka visa smukā, baltā cepurīte asinīs. Te, protams, nav nekādi Alpi, tāpēc nevajag gaidīt medikopteru vai ko citu tamlīdz smalku. Dežuranta pie tā pacēlāja, protams, nav. Garāmbraucošs instruktors, ieraudzījis, ka man starp pirkstiem matos tek asinis (atcerieties to vietu Sniegbaltītē un septiņos rūķīšos, kur karaliene sēdēja pie loga un šuva...), ieteica, lai eju uz nomu, jo tur man palīdzēšot. Aizgāju. Lūdzu, lai kāds paskatās, kas man tur īsti ir pārsists, bet puišiem nebija laika. Patiesībā vajadzēja smieties, bet man kaut kā sanāca raudiens.. |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2010|11:31 pm] |
Šodien tika pieņemti vairāki neprātīgi lēmumi, piemēram, iegādāties par gandrīz pēdējo naudu krutas slēpes slīdsolim, kurš televizorā Briča u.c. izpildījumā kruti izskatās, un vēl daži tamlīdzīgi.
Tika pieņemts arī viens saprātīgs lēmums - pirmo reizi jaunās slēpes iemēģināt tumsā. Baidos, ka arī turpmākās pāris reizes man gaismā cilvēkiem rādīties nevajadzētu. No otras puses - kurš redzēs, cik lieliski zābaciņu krāsa saskan ar slēpēm? |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2010|12:54 am] |
| И вот, наконец, результат. Ваш образ в стиле ретро выглядит так: Светская дама | Изысканные манеры, вкус, воспитание. Своенравна, эгоистична, женственна. Знает все о последних новинках моды, всегда выглядит элегантно и с изюминкой | | Пройти тест |
|
|
|
| Viņš nav tevī ieķēries |
[Jan. 15th, 2010|12:22 am] |
Skatījos ar meitenēm visā visumā izglītojošu amerikāņu ķini un secināju, ka dažas ainiņas no manas dzīves tajā labi iederētos.
Pastāstīšu par savu Miljonāru.
Kaut kad apmēram pirms gada sapazinos ar reālu miljonāru (nu, vismaz pirms gada tiešām bija viņam tas miljons par veiksmīgi pārdotu biznesu). Teica, ka precēs mani, vienalga, vai es gribu, vai nē. Zvanīja parasti no rīta ap pieciem (pieļauju, ka tam kāds sakars ar rīta erekciju), lai sarunātu kopīgas pusdienas vai vakariņas, uz kurām lielākoties neieradās, jo bija visādi ļoti svarīgi darbi. Tajās reizēs, kad tomēr ieradās, pēc deserta metās bučoties (jāatzīst, ka to darīja labi..). Teica (murmināja) kaut ko par manu neizmērāmo seksuālo enerģiju, bla bla bla...Aicināja ciemos uz pirti ar zemenēm un citām lietām (ziniet, man pat likās, ka es zinu, kādām ;)), tomēr es tā arī neieraudzīju ne to pirti, ne tās citas lietas (varbūt labi, ka neieraudzīju, jo džips bija patiesi IESPAIDĪGS)...
Vēl šodien nesaprotu, kāpēc man tā arī nebija SEKSA AR MILJONĀRU. Varbūt tāpēc, ka katrai sievietei tāds paredzēts ne vairāk kā viens, un mans vēl tikai būs? |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2010|05:02 pm] |
|
Šādos laikapstākļos mana dvēsele lidinās kaut kur sarmotajos kokos un samocītais prāts tai netraucē. Absolūtas laimes sajūta! |
|
|
| Tekstinieciņš |
[Jan. 13th, 2010|10:33 pm] |
Aizgāju uz veikalu, lai nopirktu kādu nocenotu jaķeli krāsās, kas piedien maniem jaunajiem matiem. Nopirku jaunās kolekcijas svārkus un tiem piedienīgu ĻOTI SKAISTO JACIŅU. Tad kaut kā pa ceļam uz auto iegāju vēl vienā veikalā. Un kas tad tur? Mani sapņu brunči (tiešām jau pāris gadus es tādus iztēlojos sev mugurā kopā ar zamšīgiem zeķzābakiem)!!!! Zābakus iepirku pirms pusgada. Šodien tiku arī pie svārkiem, kuriem par laimi piedien jau esošās jaciņas.
Cik jaunu tērpu man ir?
Cik dažādus komplektiņus es uzlaikošu pie guļamistabas spoguļa tuvākās pusstundas laikā?
Cik kukulīšus maizes varētu nopirkt par šodien iztērēto naudu? |
|
|
| |
[Jan. 8th, 2010|12:46 am] |
|
Pirmo reizi ieraudzīju to gaismas dārzu. Tos pantalonus kokos taču karināja kāds, kas saucas mākslinieks? Vai arī es esmu neglābjami naiva? |
|
|
| Actiņa sāp |
[Jan. 8th, 2010|12:15 am] |
Parastiem cilvēkiem miežagraudi, man - krusasgrauds:)
Tas jau vairs pat nav smieklīgi. |
|
|
| Par kaķi |
[Jan. 6th, 2010|06:14 pm] |
Es ļoti gribēju kaķīti pirms 6 gadiem. Neviens neuzdrošinājās iebilst, izņemot dēlu, kurš jau tad pateica, ka kaķis uz viņu neattieksies nekādā veidā. Man ir kaķītis vārdā Kaķis. Ir jauki, kad viņš skumjos vai neveselības brīžos pirmais jūt, ka jānāk samīļoties (aptuveni 1-2 reizes mēnesī), viņš patiesi labi izskatās, kad sēž uz palodzes vai guļ. Viņš (patiesībā - viņa) ir tīrīgs, jo somās čurā tikai tad, ja nav iztīrīta kaste (kāds 4 reizes sešu gadu laikā, bet efektīgi) . Viņš tika atzīts par labu modeli lomai "Raganas kaķis" fotoizstādē (vienkārši glaimojoši).
Par viņu ir jādomā katru reizi, kad taisos atstāt māju uz vairāk kā 2 dienām. Šobrīd jautājumu palīdz atrisināt draudzene, kura viņu tādās reizēs regulāri apciemo. Tomēr pirms gada viņam no vientulības(?) radās problēmas, kuras vetārsts nosauca par " nav mierā ar sevi". Tās izmaksāja ap Ls 60 un joprojām dara pāri manai nervu sistēmai (viņš neprātīgi laizās...). Kaķītis jau no dzimšanas ir visai izvēlīgs - pārtika maksā ap LS 10 mēnesī. Smiltis vēl tik pat. Tātad gadā Ls 240. Līdz šim kopā Ls 1440. Ja nu kādreiz naudas tiešām nav (tā gadās), tad bērni ēd jebkādu putru ar zapti utt., es teiktu, ka nedēļu mēs varam iztikt. Kaķis bļauj nebalsī, bet vismaz trīs dienas dzīvo badā, nepieskaroties sevi neinteresējošai pārtikai. Atrakciju GRIBU SEKSU es šeit nepieminēšu (nedēļa vājprāta man un kaimiņiem, tad Ls 25 un problēma it kā atrisināta). Diemžēl izrādījās, ka sterilizācija dod tikai kontracepcijas efektu, bet nemazina kaimiņu runču interesi. Tāpēc pagājušā vasarā Kaķis divas diennaktis pavadīja priedē uz zara, kas nekā nesekmēja manas attiecības ar vecākiem (tas notika viņu mājas dārzā, es biju ārzemēs).
Es to kaķi vienalga mīlu. Arī gudrāka neesmu kļuvusi, jo klusībā aizvien biežāk domāju par labradora ieviešanu. Tās visas tikai tādas pārdomas, kas radās lasot citu cibiņu pukstus. |
|
|