+18

ne vīrietim, ne sievietei nepiestāv "krājkasīte", kas redzama no biksēm ārā lienam, kad viņš vai viņa noliecas.

Man mazliet trīc viegli pagurušās rokas.
Bet skatoties šo video manī atkal parādījās tā vēlme.
Es joprojām sapņoju par grupveida seksu kurā piedalās TIKAI sievietes.

Mēs satiekamies kādā viesu namā. Viss kā pie sievietēm - vīns, sveces vai pieklusināta gaisma. Iesākumā kautras sarunas, kas, pateicoties vīnam, pamazām sāk atraisīties. Es veros viņas pilnīgajās lūpās, kas stāsta niekus par viāns vīru vai ko tamlīdzīgu. Nedzirdu ne vārda.
Sarunas turpinās, nekas neliecina, ka sīs būtu savādāks vakars. Viss kā pie sievietēm.
Es lēnām atpogāju blūzi.. noslidinu to nost no sava auguma. Viena no viņām dara tāpat, pārējās divas kautri iedzer vīnu no savām glāzēm.
Es pieeju klāt tai ar pilnīgajām lūpām, kas joprojām kaut ko muld par vīru un satraukti līp pie vīna glāzes. Es viņu noskūpstu un viņa man atbild. Krūtis strauji cilājas augšā un lejā. Ir tik patīkami sajust savām krūtīm pieskaramies citas sievietes krūtis.. maigie krūšu galiņi ievij jaunas takas uz mana ķermeņa. To nespētu vīrietis.
skats pa labi, uz blakus dīvānņa abas pārējās būtnes atvērušās viena otrai. Es paņemu savu sievieti pie rokas un aizvedu pie pārējām divām. Mēs neredzam, kas ir kas. Skūpsti saplūst, lūpas netiek škirotas. Skūpstot viņas klitoru rodas mazas asociācijas ar ūsainu vīrieti. Tikai garšo labāk. Viena ir paņēmusi līdz kādu papildus rotaļlietiņu un ieslidina to manī. Es turpinu skūpstīt un laizīt. Arī viņa turpina, un arī tā nākamā turpina. Kā pieci olimpiskie riņķi savijušies. Tikai mēs esam četras. Kaut kur parādās vīna pudele, es to uzleju uz kādām skaistām, bet bālām krūtīm. Tad metos kāri uzlaizīt katru lāsi, kā izslāpis ceļotājs tuksnesī. Es viņas gribu vēl.

četras kailas sievietes sēž dīvānā un dzer vīnu. klusums un smaids.

Un es nevaru sagaidīt vasaru.
Gribu lai smilgas salien visur- visur, kad es ar kādu atkal klusām iebridīšu pļavā.
Die's dod, lai šoreiz govju izkārnījumu nav tuvumā.
Jā, gadījies arī tā. Un diemžēl (vai par laimi) tas nav mans fetišs.

Jau ilgāku laiku ir nemainīgi viens partneris.
To laikam sauc par mīlestību? Nu vai ilgāku aizraušanos.
Cīnos ar dilemmu.
Ir jau iestrādātas konkrētas pozas un veidi kuros ir labi un tiek sasniegts brīnišķīgs orgasms.
Ir man dažas favorīt pozas, ir viņam dažas citas favorīt pozas.
Vai tā jau ir rutīna?
Vai tomēr ir labāk regulāri mainīt kaut ko gultā.
Nezinu vai tas ir daudz vai maz, bet te vienu dien apsēdos, padomāju,paskaitīju.. Nu man ir 14 pozas aresenālā, kuras izmantoju guļamistabā un līdzīgas arhitektūras iestādēs.
Bet pēdējos mēnešus no šīm 14 tikai kādas 6-7 tiek regulāri pielietotas.

Kas ir labāk - eksperimentēt un visu laiku kaut ko mainīt? Vai tomēr pieturēties pie pār baudītām vērtībām? Galu galā iznākumam taču jābūt vienam. Un ja process tik un tā ir patīkams, vai jēga sevi nomocīt ar visādiem "akrobātiskiem" izgājieniem tikai dažādības pēc?
Ai, nezinu.

Viņa bija ļoti kautrīga. Miesās maza un sīciņa. Blonda sieviete. Kaila, paslēpusies zem segas. Bet ļoti vēlējas piedzīvot kaut ko tādu, ko nekad nebija uzdrošinājusies par nosapņot. Es izģērbos un nogūlos viņai blakus. Lēnam atglaudu sev matus. Pieskāros savam kakla. Mani pirksti lēnām slīdēja pāri piebriedušajām krūtīm. Tad pirksti nebēdnīgi ieskrēja viņas mutē un uzreiz atgriezās pie maniem krūšu galiem. Viņa sarkdama vēroja. Paņēmu viņas roku savējā, lēnām samitrināju viņas pirkstus savā uzbudinājuma miklumā, un vadīju viņas roku pa viņas ķermeni.
Zemāk, un zemāk, un zemāk,līdz viņa sasniedza savas baudas perēkļa galveno mītni.. un samulsa.
Es piecēlos un izskrūvēju spuldzīti no lampas. Iedevu viņai, pati paliekot stāvam kājās. Viņa noskūpstīja spuldzīti, piecēlās ceļos un lēnām man tuvojās. Nedroši virzot roku uz priekšu, viņa maigi ieslidināja spuldzīti manī. Roka ritmiski kustējās - augšā, lejā. Augšā, lejā.
Es atgūlos,viņa turpināja. Es mēģināju pieskarties viņas saldajai vietai ar pirkstiem. Taču viņa kautrīgi atgrūda mani. Tad es izņēmu spuldzīti no viņas rokām, ar spēku atgrūdu viņu gultā uz muguras, un nenovēršot skatienu no viņas acīm, iegrūdu spuldzīti viņā. Viņa pretojās, es turpināju. Lēnām slīdēju lejā pie viņas. Manas lūpas viņu noskūpstīja. Ar mēli sataustīju baudas pauguru un sāku to lēnām laizīt. Viņa noelsās. Atslābinājās. Un neliedza man vairs neko. Es ar viņu darīju visu, ko vēlējos. Mana roka joprojām ritmiski slidināja spuldzīti viņā iekšā un ārā. Mana mēle un lūpas, kaisles pārņemtas, piezīdās viņas klitoram. Otras rokas pirksti lēnām ieslīdēja tumšākajās dzīlēs. Pāris mirkļi, un trīcot kā drudža pārņemta, viņa beidza. Visos iespējamajos veidos.
Es iegāju dušā.
Viena.
Labrīt!

Patiesībā, es labprātāk izvēlos vīriešu publiskās tualetes, nevis sieviešu.
Sievietes vienmēr ir tik skaļas. Reizēm sajūta ka brutāla ķēve ieaulekšojusi tualetē -sit durvis, ar visiem 179 kg nokrīt uz poda un strūklas spēks šķiet kā Niagāras ūdenskritums. Fuj.
Pie vīriešiem viss ir daudz jaukāk. Daži apmulsuši acu skati. Vienmēr ir brīva kāda slēgtā kabīnīte. Neviens nesit podu vākus. Un arī nerunā pa telefonu par nagu lakām, sēžot "ķeizara vietā"..

Varbūt man ir paveicies, bet es nekad neesmu sastapusies gultā ar vīrieti, kuram būtu mazs loceklis.
Varbūt tādi ir tikai mīts? Lai liktu ikkatram domāt, vai tik citiem nav lielāks, un nāktos vairāk piestrādāt pie tehnikas? ;)

Viņš bija mazliet sakautrējies. Savukārt es - viegli iereibusi.
Man patīk, kad viņš apliek kaklasaiti.
Paķēru aiz tās un ievilku viņu kluba tualetē.
Viņš samulsa vēl vairāk. Savukārt es - reibu no viņa mulsuma.
Neļaujot viņa acīm atrauties no manējām, pacēlu svārku malu. Viņa acis tomēr atrāvās no manējām. Kā piekaltas vēroja pamazām parādāmies zeķu maliņu. Manas rokas, kas lēnām novelk biksītes. Un svārku malu, kas paceļas arvien augstāk un augstāk. Godīgi sakot, mana svārku mala nebija vienīgais, kas pacēlās augstāk un augstāk.
Viņš ātri atdarīja savu rāvējslēdzēju un ļāva izlauzties no sprosta savam "ES", vai varbūt savam "EGO" - grūti atšķirt.
Ar spēku pagrieza mani ar seju pret sienu un es sajutu, kā viņš ielaužas manī. Pār ķermeni pārskrēja trīsas.
Pāris mirkļi un pār manām kājām pārskrēja biezais dzīvības šķidrums.
Salvetes, atpakaļ uzvilktas biksītes, īss skūpsts un dodamies turpināt dejas.

jaukākai dienai

Viņš vienmēr ir tik satraukts.
Viņa viegli trīcošais ķermenis pieglaužas manējam.
Spēcīgās rokas noglāsta gurnus tik maigi, kā tie būtu radīti no pirmo pavasara ziedu lapiņām.
Un viņš vienmēr beidz ļoti ātri. Pēc tam gan viņš nolaižas stāvu zemāk un maigi skūpstot mani, dāvā pasakai līdzīgus debesu vārtus.
Bet ne par to ir stāsts.
Es vēlos, lai viņš pie manis ātrāk pierastu. Lai satraukums mazinātos un es beidzot varētu izgaršot viņu. Ilgi,lēnām, dziļi, spēcīgi un maigi vienlaicīgi. Katru milimetru uz viņa locekļa nolaizīt. Virzīt mēli apkārt kontūrām, uzgleznot savu Pizas torni. Neļaut viņam beigt, bet paildzināt gaidīšanu. Kā iekāpjot tukšā vannā un ļaujot tai lēnām piepildīties ar siltu ūdeni un putām, uz ķermeņa klusi sajūtot katru centimetru, par kuru paceļas ūdens līmenis.
Es gribu būt viņa vanna.

Pamodos no viņa rokas pieskāriena manai krūtij. Piecu pirkstu armija veikli atkabināja krūštura aizdari un novilka lencītes.
Pagriezos ar jautājumu. Viņš aizspieda manas lūpas ar savējām un klusi noelsās - kušs.. tagad..
Tik pat ātri es tiku atbrīvota no tā jau niecīgajām biksītēm. Pēc mirkļa viņš jau bija manī. Viņa rokas žņaudza manus gurnus kā jaunā čūskādas siksna. Man aizrāvās elpa.
Spēcīgs pagrieziens un viņš jau ir virs manis. Paceļ kājas debesīs un iegūst mani. Viņa lūpas skūpsta manas pēdas. Tik... kutelīga sajūta. Smiekli vijas ar baudas izskaņām. Viena kāja tiek nolaista lejā, otra joprojām gaisā, spēcīgi atliekta. Izrādās, protu špagatu! Viņš ienāk ar visu savu spēku, itkā viss pasaules naids būtu apvienojies ar gladiatoru auriem. Vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz. Sajūta, ka beidzot viņa spēks kā strūklaka izšausies caur manu muti. Nogrūžu nost un lēnām uzguļos virs viņa. Ļauju atelpas mirklī viņa loceklim slīdēt starp manām krūtīm. Pavisam viegli, pavisam lēni un pavisam maigi.
Viņš neļauj ilgi atpūsties. Pagriež mani uz vēdera, uzguļas virsū un ieiet manī. Rokas saķer matus un parauj galvu atpakaļ. Kliedziens. Bauda. Pāris mirkļi un mēs esam vietā kur saule satiekas ar lietus ūdeņiem un rada varavīksni.

Viss bija beidzies. Es iecirtu viņa sejā mēmu pļauku, kā "paldies" par visu, kas bijis. Izkāpu no gultas un iegāju dušā. Nomazgāt viņu nost.
Nolādētais durvju krampītis joprojām nav sataisīts. Pamanīju, kā viņš klusi vēro mani caur durvju šķirbu. Ir taču jāļauj vīrietim apjēgt, ko esmu viņam atņēmusi. Jāļauj saglabāt atmiņu stūrī kadrs, kas uzpeldēs vientuļākajās naktīs. Lēnām ieziedos ar dušas želeju. Pārlaidu rokas pāri krūtīm. Saspiedu tās, un atlaidu. Atkal maigi saspiedu un atlaidu. Pagriezos pret viņu. Ieskatījos acīs. Uzliku vienu kāju uz vannas malas. Manas rokas lēnām slīdēja pār augumu. Zemāk, vēl nedaudz zemāk. Pirksti klusām apstājās pie vārtiem, kā lūgdami paši sev, vai drīkst. Kluss skatiens uz viņu. Viņš jau ir ienācis vannas istabā. Kails un nobriedis. Stāv un klusē. Es arī stāvu un klusēju. Viņš pienāk tuvāk un dodas tur, kur mani pirksti tā arī nesaņēma atļauju doties. Es atgrūžu viņu. Diezgan neveikli, jāatzīst. Viņš paslīd un nokrīt uz vannas istabas grīdas. Viņa acīs vēlme un samulsums. Manējās - tikai vēlme. Izkāpju no vannas, pieliecos pie viņa un sāku skūpstīt viņa ķermeni. Katru sīkāko daļu. Katru. Viņš sagrābj mani, paceļ augstu gaisā un, atspiežot pret sienu, uzsēdina uz sevis. Šī vienmēr ir bijusi mana iecienītākā sēdvieta. "Žēl, ka nevaru sava ofisa apnikušo krēslu nomainīt pret šo sēdvietu", klusi pie sevis nodomāju. Pēc neskaitāmiem straujiem un spēcīgiem grūdieniem, mēs jau atrodamies uz virtuves grīdas. Suns nesaprašanā mūs vēro. Tad it kā uztvēris un sapratis notiekošo, klusi izlavās no telpas. Suns.. nu bet protams. Viņš pagriež mani uz otru pusi, es nostājos uz ceļgaliem un viņš ienāk manī no mugurpuses. Nemainīgā ritmā, apļojot gurnus. Tieši tā, kā man patīk vis labāk. "Ja šī ir pēdējā reize, tad tev jāpaņem mani visu", es noelšos. Viņš izraujas no manis un lēnām ieiet manī vēlreiz. Tikai šoreiz tumšākās dzīlēs, pagrabstāvā. Lēnām un pār liecinoši. Nedaudz sāp. Bet apvienojumā ar viņa roku darbībām ap manu garantētās baudas pauguru tas dod tādas neaprakstāmi patīkamas sajūtas. Nekad neesmu varējusi to izskaidrot, bet patiesai baudai vienmēr vajadzīgs arī piliens sāpju. Viņš kļūst straujāks. Es saļimstu, bet viņš turpina.. un beidz. Es iekliedzos. Ātri izraujos no viņa smagā ķermeņa apakšas, pagriežu uz muguras un notupjos virs viņa. Viņš laiza mani tik spēcīgi, ka es nespēju noturēties kājās. Pozīciju maiņa un es jau viegli guļu uz grīdas, viņa galva starp manām kājām. Pirksti bez atļaujas ieiet un iziet no manis. Tie atrodas gan manā vagīnā, gan "pagrabstāvā". Ar kliedzienu un asarām acīs mani sasniedz baudas virsotne.
Atgrūdu viņu ar kājām. Piecēlos, iecirtu pļauku un aizgāju uz dušu. Nomazgāt viņu no sevis.

Tā ir izlikšanās vai patiesība?
Daudzas manas draudzenes un paziņas ar putām uz lūpām ziņo, ka porno ir kaut kas briesmīgs un tas nu noteikti viņas neuzbudina.
Tādā gadījumā esmu frīks, bet man patīk porno. Saprātīgās devās, protams, bet tas mani pat ļoti uzbudina. Gan divatā, gan vienai esot.

Lai arī mazie puikas (nu vecumā līdz.. 23 apmēram) ir izturīgāki, kā vīrieši, un spējīgāki savu performanci atkārtoto vairākas reizes pēc kārtas, tomēr šī performance 100% gadījumos ir ļoti vāja. Nu kas viņiem visiem ir ar to raustīšanos kā trušiem uz drāts. Ka tik ātrāk, ātrāk. Nekāda prieka vispār. Reizēm jau apnīk mācīt.
Kad pašai bija 20-23 tad kaut kā nelikās, ka viņi ir tik nemākulīgi. Acīmredzot pieredze tomēr aug :)

Savukārt vēl kāds mazs plusiņš tomēr ir mazajiem. Viņi ir tik jauki. Daudz maigāki un romantiskāki. Jā, tas arī reizēm ir patīkami :)
Reizēm.
Vīriešiem tomēr priekšroka pār puišeļiem.

īsāk sakot - apsveicu ar pirmo septembri, mani mazie!! :)

Vieglā vīna reibumā, jau nokļūšana līdz viņa gultai bija izaicinājums.
Tā nebija šāda tāda gulta, bet gan īsta alpīnista gulta. Piestiprināta tuvu grieztiem, lai tajā iekļūtu bija jārāpjās uz pie sienas pienaglotajiem kāpslīšiem, gluži kā uz alpīnisma sienas.
Bet tas nav šķērslis, tas ir tikai papildus bonuss.
Viņš nejautājot iespieda mani savās rokās un sāka lēnām skūpstīt. Ausis, vaigu, kaklu.. Tad nedaudz izbijies pārstāja, vaicājot vai drīkst. Es neatbildēju ar vārdiem. Atbildēju ar skūpstu. Viņa rokas sakļāva mani vēl ciešāk un lūpas pieglaudās manējām vēl kaislāk. Viņa spēcīgais ķermenis maigi pārklāja manējo. Rokas haotiski darbojās ap atlikušo apģērbu, līdz viss bija norauts nost. Tas aizņēma varbūt 3 sekundes un viņš jau ienāca manī. Miers. Rimti, lēnām un maigi. "Es gribu tev likt justies ļoti, ļoti labi..."
Viņš nezināja, ka nejau sekss ar viņu man liks justies ļoti labi. Tas ir viņš pats. Viņa esamība blkaus. Es klusējot atbildēju ar skūpstu. Viņa rokas atspieda mani pret gultu un viņa ķermenis lēnām virzījās zemāk. Viņa lūpas bez atļaujas prasīšanas noskūpstīja manu plati atvērto kājstarpi. Un vēl, un vēl. Mans ķermenis baudā izliecās, elpa kļuva skaļāka. Tik pat ātri kā sācis, viņš to pārtrauca un atkal ienāca manī.
Šis nebūs uzbudinošais stāsts. Mans prāts nespēja atslēgties. Viņš ir vienīgais cilvēks, ar kuru nespēja. Prāts nevēlējās šo augumu savienošanos. Prāts kliedza, it kā mani kāds izvarotu. Es to vienlaicīgi gan karsti vēlējos, gan vēl karstāk nevēlējos. Visi mani orgasmi bija tēloti. Bet acīs gailošā bauda bija patiesa. Bauda būt viņam blakus kaut vai uz mirkli. Uz mirkli, kas nekad nebūs mūžība.
Es nogrūdu viņu nost un uzgūlos virsū. Lēnām izbaudīju savu spēju atvērt ķermeni plašāk, kamēr prāts aizveras ciešāk. 'Es vēlos tevi palaizīt. Paliec tepat" un es paliku, viņš slīdēja zemāk. Mans ķermenis knapi noturējās nesaļimis, kad viņš jau atkal bija nokļuvis tur lejā.
Es trīcēju. Bet ne jau no miesiskās baudas. Nē.
Izrāvos no viņa tvēriena un ļāvu sevi iegūt vēlreiz.
Viņš beidza un es ieziedos ar viņu.
Un es nemazgājos divas dienas. Tas bija vienīgais tuvums, ko varēju paglabāt sev nedaudz ilgāk. Ilgāk kā viņu pašu.

Blakus viņa gultai pie sienas bija maza arka. Tajā atradās divas sieviešu garās zeķes.
Sirds apmeta kūleni. Prāts izvēmās.
Aizbraucot mājās ap acīm bija melns, elpot nebija iespējams, tāpat kā kājas atsacījās klausīt.
Klusas elsas.

Domās dzirdu čukstus: "Es gribu tev likt justies ļoti, ļoti labi", uz kuriem skan manas sirds klusā atbilde: "Bet liki justies ļoti, ļoti slikti..."

[17:53:21] number 2:iegaaju tevii no aizmugures. no saakuma leenaam, tad ar vien aatraak un aatraak. manas rokas sliideeja pa tavu muguru, no pleciem uz leju, ielaizhor nagus ar vien stipraak aadaa, liidz nonaacu liidz dibenam. vienas rokas pirksts maigi bet speeciigi iesliideeja tavaa dibenaa. taa tas turpinaajaas labu briidi, te aatraak, te leenaak, kameer tu saaki kliegt. izgaaju laukaa no tevis, iekodu kaklaa un iegaaju tavaa dibenaa un turpinaaju iesaakto. tu veel vairaakas reizes beidzi un tad beidzu arii es. un tad, paliekot iekshaa tevii, galiigaa besii abi saljimaam
[17:55:16] number 2: kaut kaa taa. bet vizuaali tas bija stipri iespaidiigaak nekaa speeju aprakstiit
[17:55:20] number 2: RRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRR
[17:55:28] number 2: un tagad atkal es gribu tevi

Satraukts skatiens vienam uz otru, iekāpjot liftā.
Ja tie būtu citi apstākļi. Cita vieta. Un ja mēs būtu pazīstami, kaut mazliet.
Cauri apģērbam redzamas viņa spēcīgās rokas.

Lifts iesprūst. a u vas est mobilnij telefon?
Parasti šādas frāzes liek satraukties, ka prasītājs to izraus no rokām un aizskries prom.
Šoreiz frāze liek satraukties, jo viņa balss ir tik piezemēta, samtaina un klusa.
Man pārskrien trīsas. Izvelku savu mazo, tumši sarkano telefonu un pasniedzi viņam, kautri piebilstot, ka nezinu numuru.
Ak Dievs, mana krievu valoda ir izcili tizla.
Neļaujot viņa pirkstiem uzspiest ciparus līdz galam, es tos satveru un ielieku sev.. mutē.
Viņš nav samulsis. Viņš pasmaida un paceļ labo uzaci. Vēro. Ļauj man spēlēties ar viņa pirkstiem. Es tos pārslidinu sev pār kaklu. Lēnām. Skatos viņam acīs un vēroju viņa patiku. Slidinu zemāk, ļauju noglāstīt sev krūtis. Tad slidinu vēl zemāk un ielieku viņa pirkstus.. Sev starp kājām. Viņi pirksti izraujas no manām rokām un turpina darboties paši. Viņš paceļ manus svārkus, norauj biksītes un nokrīt uz ceļiem. Viņa mēle kāri laiza manu svētāko vietu un es baudā elsojot nespēju nostāvēt kājās. Viņš atver savu bikšu priekšu un izvelk kaut ko ļoti skaistu, piebriedušu un pulsējošu. Paceļ mani nedaudz augstāk, atstutē pret lifta sienu un uzsēdina mani uz sevis. Baudas mirklis ir minūti īss. Viņš jau ir sasniedzis visas virsotnes, taču manī vēl ir tikai puskulminējis satraukums. Es paņemu viņa pirkstus un virzu atpakaļ uz vietu, no kuras tie pazuda. Viņš atkal ir uz ceļiem. Atver mani un vēro. Tad maigi pieskaras ar pirkstiem katram milimetram ko saskata. Draiski spēlējoties tos ieslidina pavisam dziļi, tad paspēlējas tikai ārpusē. Vēro.. uzpuš elpu. vēro.. Šķiet es jau mūžību stāvu dreboša un gaidot nākamo pieskārienu. Tad viņš spēcīgi piezīšas man un sekundes simtdaļā aizved mani līdz kulminācijai. Es nokrītu uz ceļiem balkus viņam.

Atveras lifta durvis. Es izkāpju savā stāvā. Aizveras lifta durvis. Viņš brauc augstāk.
Vai tā bija tikai mana fantāzija?

Brīdī, kad mainījām pozu, viņš apsēdās uz vannas malas. Es ieskatījos viņa acīs. Tad nolaidu skatienu zemāk.
Tas bija skaistākais loceklis kādu biju redzējusi. Dīvaini, tas bija bijis manī jau daudzas reizes, bet nekad to nebiju tā vērīgāk aplūkojusi.
Un joprojām, pēc daudzu citu apskatīšanas, esmu pārliecināta, ka tieši tas bija visskaistākais loceklis.

Viņš ir apnicīgs, bet sekss ir lielisks. Tādēļ jāupurē aknas, lai gūtu mirstīgo miesīgo baudu.
Divvietīgs astoņdesmito gadu vāģis. Balti sēdekļi, liela platība un mēs divatā. Kājas zīmē nesaprotamas zīmes logiem. Lūpas novēršas aizliegtam skūpstam, tā vietā iekožos dziļāk viņa kaklā. Dažas asins lāses uz baltā brezenta.. Bet tas ir sasodīti patīkami. Viņš sagrābj manas kājas, pievelk tuvāk un ieiet vēl dziļāk. Nav jautājumu un atbilžu. Ir brutāls ātrums. Un dievīgi atbilstošs izmērs. Es atgrūžu viņu un iespiežu viņa galvu sev starp kājām. Mēle šaudās maigi, taču ātri un apņēmīgi. Man patīk vīrieši, kas zina, ko dara. Viņš papleš platāk manu garantētā orgasma vietu, piekļaujas tai tuvāk ar savām lūpām. Es sajūtu viņa karsto elpu. Viņš mani izdzer tukšu. Vairākkārt. Pirmā virsotne ir sasniegta. Kaisls kliedziens. Nagi ieurbjas viņa miesā. Viņš atkal pievelk mani sev klāt. Es redzu viņa acīs vēlmi pēc kaut kā aizliegtāka. Ļauju viņam ienākt manās tumšākajās dzīlēs. Neizskaidrojama bauda, neaprakstāma.Caur sāpēm. Bet tajā ir kaut kas brutāli maigs. Sākumā viņš ienāk un iziet lēnām un bijīgi. Pēc mirkļa nolasa mana skatiena lūgumu to darīt ātri un brutāli. Paralēli gan mani, gan viņa pirksti darbojas gar silto garantētās baudas perēkli. Trīs eksplozijas vienā sekundē. Divas manējās, viena viņējā. Es kliedzu, kliedzu, kliedzu! Nav laika apstāties, kaisle mutuļo savā augstākajā līmenī. Viņa galva atkal man starp kājām. Ātrāk un skarbāk kā iepriekšējā reizē. Kodieni. Nelieli, bet ne maigi. Iekaucos. Baltais brezents kļūst sarkanāks. Nogrūžu no sevis, trieciens ar dūri pa viņa seju. Viņš pievelk mani klāt vēlreiz un ienāk manī tik spēcīgi, it kā tas būtu karš starp Ameriku un Irāku. Beigu kulminācija izskan starp vietnuļajām priedēm.
Es pieceļos, aizeju uz savu auto un aizbraucu.
Par to paldies nesaka.