[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
Eos' LiveJournal:
| Friday, May 24th, 2024 | |
| 3:33 pm | Piektdiena "maybe all these open wounds is how the light gets into you" Šodien secināju, ka vajadzīgs portreta foto žurnālam, kurā būs mani stāsti. Rediģēšana turpinās, un žurnāls Domuzīme nr. 3 būs jūnijā. Dažiem kauliņiem vēl jāsakrīt, lai tieši tajā numurā būtu, bet nu es to biju jau palaidis vaļā. Tāpēc patīkams pārsteigums bija vakar saņemt e-pastu no redaktores. Dzīvokļa biedrene brīvdienās mani sabildēs, būs lieliski. ** Meitenēm uz zēniem aizvien cenšos paplašināt apziņu ar teksta uzdevumiem. Čalis, kam pagājušajā pavasarī eksāmenā bija 7%, tikko dabūja izmēģinājuma eksāmenā 70%. Pieļauju, ka īstajā eksāmenā nervi, laika ierobežojumi u.c. lietas, taču viņš tēmē uz profesionāli tehnisko skolu, viņam der jebkas pāri 10%. Iegādājos 102l ūdens. Un vannas sāli ar baldriānu un melatonīnu. Ūdens iekšķīgi un ārīgi. :D ** Paldies visiem cibiņiem un cibiņām, kas mani atbalstījušas, komentējot stāstus. Current Music: BMTH - top 10 statues that cried blood |
| Wednesday, May 22nd, 2024 | |
| 11:09 pm | How To Lose Your Job To AI (grafikas dizains) Negribas izklausīties kā nospēlētai platei, bet it's happening https://www.youtube.com/watch?v=Q1KkTup |
| Monday, May 20th, 2024 | |
| 11:14 pm | “Sarunas izjādē” Mēs ar draudzeni aizbraucām uz Saulkrastiem iepriekšējā nedēļas nogalē. Uz Jūraszirgiem. Tur bija skaisti. Dienas otrajā pusē bija pietiekami vēss. Mēs runājām par mammām un tēviem. Par to, kā man un viņai bija kontrolējošas mātes. Kā viņa teica, ka beidzot iemācījusies piedot savai mātei. Saprast viņu. Mamma ir kristiete un dara visu pēc labākās pārliecības saskaņā ar rakstiem. Mammasprāt, viņa netika ar savu dzīvi galā, jo nebija ieguvusi profesiju, kurai nav jāubago darba intervijās, kura patiešām ir pieprasīta. Mammas pašas darīja darbus, kas bija saistīti ar sabiedrību, valsts iekārtu. Ārstes, sociālās darbinieces, pavāres, skolotājas, viņas nestrādāja privātajā sektorā. Taču manas paaudzes meitenes, jau sievietes, daudz biežāk strādā privātajā. Tāpēc nākas arī zemoties un lūgties, lai kāds biznesmenis, vai, drīzāk, viņa nolīgta kadru daļas intervētāja novērtē meitu. Viņa man teica, ka atradusi laimi pateicības enerģijā. Mamma viņai atstāj pārpalikumus no darba. Atnes paciņas ar ēdienu, kas ir gards. Viņai tad mazāk jāgatavo pašai. Viņa samīļo mammu biežāk. Viņa ir kļuvusi empātiskāka. Varbūt tās ir grāmatas, varbūt tā ir viņas pašas pieredze. Mamma savai trīsdesmitgadīgajai meitai, savai trīsdesmitpiecgadīgajai meitai skaita naudu uz kontu, lai nav jāstaigā pa humpalām. Lai ir nauda taksometram rezervē. Mammas uzupurējas, jo redz, ka meitas sevi nemīl. Tad mammas mēģina mīlēt dubultā un ar savu “mīlestību” meitas smacē. Viņa teica, ka grib pārtraukt būt nevarīga paimeitiņa. Grib parādīt, ka spēj pati sevi apgādāt, taču jāsāk ar to, ka viņai jāmācās būt pateicīgai mammai par visu. Mamma atdod savu laiku un resursus, jo redz, ka meita aizvien meklē sevi. Viņa arī teica, ka sākusi mammu biežāk aicināt ciemos. Viņa tā parāda, ka māja ir kārtīga, ir sakopta vide, viņa pacienā mammu ar pašizceptu kēksu un piedāvā kafiju. Mamma neviļus sajūtas mājīgi un sāk noticēt, ka meita ir izaugusi. Viņa teica, ka tas nācies grūti. Tik daudzus gadus viņa spurojusies un teikusi, ka negrib, lai mamma redz viņas pašas dzīvokli. Viņas nekārtību, viņas gleznas, viņas samestās mantas čupā, viņas neizmazgāto veļu, viņas traukus izlietnē. Viņa negribējusi justies, ka mamma viņu ar vērtējošu skatienu caururbj par katru gruzi uz grīdas. Taču tagad tas ir mainījies. Viņa to ir palaidusi vaļā. Viņas ar mammu dzer kafiju un ēd kēksu. Fonā skan mūzika, latviešu estrāde, kas abām patīk. Viņas runā atklāti, taču kā divas pieaugušas sievietes. Tikai parādot, ka viņa nebaidās uzskatīta par pāraugušu pusaudzi, mamma ir sapratusi, ka viņa tiešām vairs nav pāraugusi pusaudze, nevīžīga studente, aizmāršīga un “visi citi vainīgi, es viena tā pareizā” gudriniece. Viņa mammas ieteikumus uzklausa ar pateicību. Mammai ir lielāka dzīves pieredze. Jo vairāk mamma jūt, ka viņā klausās, jo vairāk uzlabojas viņu attiecības. Draudzene teica, ka šim visam vajadzējis daudzus gadus. Taču viss ir diezgan vienkārši – mamma rūpējas par drošību. Lai meita prastu ar dzīvi tikt galā, viņa aizrāda un kontrolē, jo citādāk neprot. Ja meita parāda, ka tiek ar dzīvi galā, un mammas kontrolēšana viņai kā sietam ūdens iztek cauri, mamma beidz dzīvot viņas dzīvi un pievēršas savējai. Tādas patiesas drošības draudzenei nav, taču viņa var uzvesties un justies tā, kā būtu. Viņa var ticēt sev. Viņa var iemācīties būt taupīgāka ar naudu, var būt godīgāka pret sevi, var vairāk teikt labus vārdus citiem un mazāk sevi žēlot. Viņa neteica, ka tagad būtu laime pilnīga, bet viņa ir pārkāpusi pāri pati savam ego beidzot. Viņa ir sapratusi, ka būt par labu mammu var tad, ja Tu mīli pašas mammu. Pieņem un piedod viņai. Katrai mammai sava galva uz pleciem, netiesā, bet pateicies - ja pameklē, vienmēr ir, par ko pateikties. Mēs tā kādas pāris stundas runājām, cik daudz grāmatu, podkāstu, meditāciju viņai bija jānoklausās, lai nonāktu pie tik kvalitatīvām pārmaiņām savā dzīvē. Un tad viņa pajautāja, vai es esmu piedevis savam tēvam. Es nopūtos un atbildēju, ka jā. Jebkurš aizvainojums tikai ēstu mani no iekšpuses. Es gribētu būt piedevis par simts un no sirds, taču apzinos, ka vēl tikai mācos. Daudzi vecāki viņu bērnus vajā murgos līdz bērnu nāvei. Vai es gribu tādus murgus? Protams, ka gribu piedot sev un vecākiem. Tas ir saprātīgi un veselīgi. Viņa teica, ka tā nav atbilde, ka es racionalizējot. Uz to atbildēju, ka zinu, ka man ir palikušas lietas, ko vēl vajag piedot. Piedošana ir pakāpenisks process. |
| Sunday, May 19th, 2024 | |
| 4:29 pm | Par izglītību. Laiki mainās. Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:39] Katram cilvēkam, katrai ģimenei vajadzētu izveidot kādu rīcības plānu īsam laika periodam. Dariet. Padomājiet. Izlemiet. Uzziniet. Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:41] Esiet klāt savā dzīvē. Viss ir jūsu pašu rokās. Nenoveliet atbildību uz citiem. Neviens neatrisinās jūsu problēmas jūsu vietā. Laika ir 5-6 gadi. Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:49] Vai atceraties, kā jebkura antena varēja uztvert analogo TV signālu no torņa - par to nemaksājot. Atceries? Un kas? Kur ir šis signāls? Viņš ir prom. Tātad, ko jūs darījāt? Neko. Jūs iegādājāties jaunu televizoru un maksājāt par digitālo TV. Skaidrs? Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:50] Neviens neprasīs Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:51] Kādu rītu viņi teiks: piedodiet, bet visus autobusus kontrolēs mākslīgais intelekts. Nav nepieciešami šoferi. Un kas? Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:54] Nekas. Tā ir industriālā revolūcija. To nevar apturēt Pašā sākumā cilvēki strādāja rūpnīcās un visu darīja ar rokām. Kādu dienu viņi ieradās darbā. Viņiem teica - uz redzi. Tagad mums ir mašīnas, paldies, lūdzu. Čau, Čau! Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:55] Tie nav šausmu stāsti, lai jūs biedētu. ŠIS IR BRĪDINĀJUMS ⚠️ Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:57] Kāpēc uzņēmumā ir 10 grāmatveži, ja tagad vajag vienu? Es ievadīju datus datorā, mākslīgais intelekts tos aprēķināja un nosūtīja informāciju nodokļu inspekcijai. Un kas? Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 01:57] Pierodi Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:01] Tas nenotiks rīt un pēkšņi. Viņi tā nedarbojas. Mazliet šeit, lai nepamana, mazliet tur - likums tika pieņemts, mazliet mēģināja - jā, nekādas reakcijas, tas ir normāli, ejam tālāk. Viņi visu dara metodiski un lēni. Viņiem nav vajadzīgas sacelšanās 💯 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:03] Mums ir darīšana ar kaut ko necilvēcīgu, ne no šīs pasaules. Ir ļoti grūti uzminēt vai saprast šo lietu. Tas nav cilvēks...... Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:04] Šī ir aerobātika. Viņi atbrauca, pārveidoja tik daudzas impērijas un civilizācijas = VIEGLI, neviens pat nesaprata. Sprādziens un viss 🔥 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:04] Jā, jā, blīkšķis un viss... viss bija beidzies vienas dienas laikā.... Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:06] Viens robots rūpnīcā, tad otrs, oooh un trešais, tad viena līnija. Pēc tam darbnīca. Un tad - uz redzi! Tas ir grūti 🔥 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:07] Nebaidieties = vienkārši rīkojieties tūlīt. Trieciens daļēji būs jūsu paaudzei. Bet tavi bērni to dabūs iekšās 💯 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:08] Iekšās – un tas nav joks Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:14] Mēs cenšamies neeskalēt. Brīdināt. Ir izeja un ir laiks 💯 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:14] Mums ir laiks. Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:23] Mums nevajag ticēt. Paskaties apkārt. Jūsu dzīve jau ir mainījusies, bet jūs neko neesat pamanījis atkritumu plūsmā un problēmās. Jūs bijāt aizņemts ar Covid, tagad kara spēlēm, pēc tam ar kaut ko jaunu. Tad blīkšķ - atbraucām 🔥 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:23] Ainavas jau ir mainījušās 💯 Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:27] Rūpējieties par saviem bērniem = viņi nesīs trieciena smagumu Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:30] Un jā, mēs nerakstījām, ka viss ir zaudēts. Mēs rakstījām - gatavojieties, jauni dekori jau ir vietā Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:58] Ja visas durvis aizveras, kosmoss vienmēr atver vienas durvis saviem mīļajiem darbiem ❤️ Aizbildņi un izpildītāji, [19.05.2024 02:59] Vienmēr. Mēs neesam vieni ❤️💯 |
| 1:59 am | Cilvēku daba Noskaidroju, kāpēc klasesbiedram no Skotijas tik ļoti derdzas cilvēce. Tas esot kovidlietas dēļ. Cilvēki akli esot ticējuši mēdijiem, valdībai, potējušies. Tagad Astra Zenecai un Pfizer ir tiesvedības par to, ka viņi slēpa vakcīnu blakņu smagumu. Viņam riebjas cilvēce, jo uz šīs planētas esot triljonāri, kas organizē karus, ķīmiskās trases, afēras. Parastie cilvēki esot bijuši tā nozombēti ar ziņām no mēdijiem, ka skrējuši vakcinēties, nedomājot, kas būs. Tagad ārsti saka, ka daudziem no vakcīnām ir onkoloģiskas sekas. Un tas tiek pasniegts kā "vakcīnas nebija pārbaudītas, labāku vakcīnu nebija, cilvēki domāja īstermiņā, tāda ir cilvēku daba, ko tur daudz cepties". Un ārsti turpina darīt savu darbu, nozīmē ķīmijterapiju un dzīvo tālāk. Šajā situācijā es tikai redzu to, ka cilvēkiem, kas zina par daudz, bet piedot nespēj, šiem cilvēkiem ir risks kļūt par tiem, kas ierodas skolās ar automātu rokās, lai "paglābtu" jauniešus no šīs "briesmīgās pasaules". Man svarīgi bija saprast viņa naidu, un es sapratu. Bet kā skolotājs es varu justies drošāk, jo viņš fiziski atrodas Skotijā. |
| Saturday, May 18th, 2024 | |
| 2:02 am | Ghost Klasesbiedrs ir strīmeris, spēlē Ghost of Tsushima, un viņš pateica, ka negrib ne par ko dzīvot uz šīs planētas Zeme vēlreiz. Vai tā ir mizantropija, vai vienkārši sistēma, vide, pieņemtie lēmumi, nihilisms, cik tālu jānonāk, lai tā domātu? Enerģija pamatīga. Kā tāds riebums pret visu cilvēku sugu. Atceros, māsa gribēja nekad vairs neko neizvēlēties dzīvē, jo redzēja, ka gandrīz katra izvēle ved pie ciešanām. Nebūt vispār. Un tieši šie divi cilvēki, kuri grib "nebūt" tic reinkarnācijai. Kosmoss smejas. |
| Wednesday, May 15th, 2024 | |
| 12:54 pm | Hang on to your IQ, to your ID Topošā ģimnāziste dabūja 50 punktus no 118 Rīgas ģimnāziju matemātikas iestājpārbaudījumā. Tie ir 42%. Vēl priekšā: 1) Angļu valodas CE 22.maijs => jādabū vismaz 60% 2) Latviešu valodas CE 27.maijs => vismaz 60% 1) Matemātikas CE 4.jūnijs => ap 90% būtu labi, jo skolā matemātiku viņa mācās uz 9 Rezultāti konkursam uz Rīgas Valsts 3.ģimnāziju būšot tikai jūlijā. Tā kā šis man būs aktuāls vēl vismaz 6 nedēļas. Skolā viņa mācās uz apmēram 8 vidējo atzīmi. Klasē pēc atzīmēm ir 3.labākā. Kāpēc viņai ir zems pašvērtējums, to mēs pabīdījām malā, sakot "visu ar loģiku izskaidrot ātri nevar". Kaut sevis revidēšana ir tieši par to. Ticība sev, darot dzīvē kaut ko pirmo reizi, liekot eksāmenus, ir ārkārtīgi svarīga. *** Saskaitīju no skolu mājaslapās atrodamās informācijas. RV1Ģ - 4 paralēlklases. RV2Ģ 3 klases, RV3Ģ 8 klases, Vācu Ģ - 5 klases, Āgenskalna Ģ 4 klases, Klasiskā Ģ - 8 klases. Kopā 32 paralēlklases. Ja pieņem, ka 30 bērni klasē, tad 32*30= 960 vietas. Pašas skolas paralēlklases sauc par moduļiem, tāpēc diez vai katrā modulī paredzēts uzņemt 30 skolēnus. Viņa ar saviem 42% ir apmēram 1000.tajā vietā no 2600. Noliekot labi CE, var rezultātu uzlabot. Current Music: Placebo - Hang on to your IQ |
| Monday, May 13th, 2024 | |
| 12:24 am | Kultūras apmaiņa Vakar sāku sarakstīties ar dāmu, kas meklēja vēstuļdraugu Latvijā, un kura ir puslatviete/pusjapāniete. Man no Japānas ir daudz kas 1) Reiki. To lietoju ikdienā 2) Kimono. Lietoju reti 3) Loku origami, mācu to citiem 4) rakstu haikas, lasu literatūru 5) animes, jo filozofiskāk, jo labāk. Tatami Galaxy, piemēram Mēs sarakstāmies par to, kādi ir latvieši un japāņi. Latviešu tekstus var lasīt reddit.com/r/latvia. Daudzi trollē, bet daudz kas ir, kā ir. Es domāju, ka latviešus pazīstu maz. Taču viņa gan jau pierādīs man pretējo. =) |
| Thursday, May 9th, 2024 | |
| 11:40 pm | “Dzīve bez traumām, pēc traumu sadziedēšanas” “Ar katru soli mēs mazāk pazīstam sevi” bija Senajā Grieķijā uzraksts. Viedi cilvēki pārstāja staigāt tik ātri un pievērsās refleksijai par izdarīto, izdomāto, nodomāto un pateikto. Daži cilvēki pārstāja staigāt vispār, aizgāja kalnos, kamēr attina kamolu atpakaļ. Viņi piedzima, viņi izvēlējās savus vecākus, pirms piedzimšanas pateicās tiem par sadarbību, ka viņi piekrīt atbalstīt līdz pilngadībai. Izvēloties šos vecākus viņi zināja, ka vecākiem ir labās un sliktās rakstura īpašības. Taču svarīga ir pieredze. Viņi ar vecākiem kopā mācījās kļūt par pieredzējušākām dvēselēm. Sākumā bērns ir pateicīgs par visu, jo zina tikai, kas ir pārpilnība. Šie kamola attinēji sēdēja alā kalnos un centās nonākt šajā stāvoklī. “Spīd saule” - tas ir skaisti. “Pūš vējš” – ir cita sajūta, tas ir interesanti. “Līst lietus” - zāle aug. Cilvēks jūt, ka asociē sevi ar zāli, kokiem, sēnēm, viņam debesis lej nektāru mutē, cilvēks dejo lietū un smejas. “Snieg sniegs” - cilvēku pārņem suniska jautrība. Izskriet ārā, izvārtīties pa sniegu. Cilvēks tina savu kamolu atpakaļ, lai atcerētos, kāpēc piedzimis. Ko paredzējis darīt šajā dzīvē, kas ir tas lielais, ko darot, no viņa sanāks “lielas lietas”. Kamolā viss ir iekšā, cilvēks rūpīgi centās AIZMIRST visu lieko, ko kopš dzimšanas bija uztvēris, lai atcerētos būtisko. Aizmirsa ielu, kur dzīvoja trīs gadu vecumā, aizmirsa Brežņeva vārdu, aizmirsa ledusskapja marku, kurā cerēja atrast saldējumu bērnībā, aizmirsa sava pirmā drauga vārdu bērnudārzā, lai tikai atcerētos to, kāpēc vispār te ieradies. Pēc tādas lielas aizmiršanas un atcerēšanās cilvēks sāka strādāt ar sevi. Sāka sevi slīpēt. Sāka saprast, kādas iemaņas šajā dzīvē viņam jāattīsta, lai izdarītu “lielo lietu”. Viņš/viņa kļuva sabiedriskāka, atvērtāka, sirsnīgāka, laipnāka, vitālāka, mazāk domāja un vairāk darīja. Jo viss ļoti pamazām tapa skaidrāks. Cilvēks katrā pretimnācējā un paziņā ieraudzīja sevi un vēlēja sev to pašu labāko. Tāpēc citiem bija iespaids, ka šis cilvēks ir ļoti empātisks, kaut vienkārši bija attinis sevi līdz tai stadijai, kurā visu ābolu pusītes vēl ir tikai sēkliņas dzīvības kokā. Tajā pat laikā cilvēks ļoti cienīja sevi, savu laiku, jo zināja, ka ir jāgatavo sevi “lielās lietas” realizēšanai. Visam ir savs laiks. Mācīties, strādāt un atpūsties. Cilvēka pilnbrieds, vieduma un darba spēju krustpunkta gadi bija tas, kam viņš gatavojās. Uz to brīdi ir jāzina vairāk. Ar katru dienu viņš zināja vairāk un vairāk un kļuva aizvien līdzīgāks pats sev. Jo vairāk kārtu no sevis notina – sabiedrības stereotipus, cilvēces bezapziņu, gēnos pārmantotos pussarautos dzīparus, jo vairāk viņš iepazina sevi. Jo vairāk viņš zināja, jo mazāk ilūziju viņam bija, ka zina daudz. Arī to Senajā Grieķijā daudzi bija jau sapratuši. Ka jātin nost vēl vairāk kārtu. Taču cilvēks saprata, ka sēdēt visu dzīvi malā ir lieki, tam ir paredzēts laiks starp dzīvēm. Tāpēc cilvēks, sasniedzot darba spējīgu vecumu, gāja darīt savu “lielo lietu”. Lai cik cilvēku viņu slavētu, lai cik peltu, viņš darīja, jo juta, ka tāpēc ir atnācis. Ar iekšēju smaidu pieņēma jebkādu vērtējumu. Visu, ko viņš darīja, viņš darīja sev. Citi teica: “Sevi atradis cilvēks”, viņš pats par sevi klusēja. Darbi gāja pa priekšu, citus iedvesmoja, viņš aizgāja pilnīgi vesels, kad savu “lielo lietu” bija paveicis. |
| Tuesday, May 7th, 2024 | |
| 3:25 am | Radošā brīvība un randiņi Noskatījos vēl vienu video ar psihiatru Dr K. un strīmeri Asmongold. https://www.youtube.com/watch?v=l-r9wIT *** Tur beigās bija par dating crisis USA un Eiropā. Asmons pateica: "Jā, man šķiet loģiski iet uz randiņiem ar meiteni, kas dara to pašu darbu, ko es. Tā ir vieglāk saprasties". Tad es padomāju: "Kāpēc man daļa skolotāju šķiet garlaicīgas?". Man bijusi sajūta, ka viņām trūkst radošās brīvības mācīt, kā viņas pašas grib. Skola, izglītības ministrija, pašvaldība un pašas kautrība liedz? Es Asmonu skatos, jo viņš visaugstāk savā dzīvē vērtē brīvību dzīvot, kā viņš pats grib. Viņš jūtas brīvs daudzējādā ziņā. Es arī jūtos brīvs. Es, privāti mācot bērniem šahu un matemātiku, varu to darīt kādā formā vēlos, pat ja ap 95% gadījumu es tik tiešām izmantoju augstskolā apgūtās metodes un maz atšķiros no parasta skolotāja. Drīzāk runa ir par to, ka es varu kombinēt dažādas pieejas un piemēroties katram bērnam, sameklēt, kas vislabāk der. Es varu iekārtot savu darba kabinetu baltu, salikt tajā augus, vēdināt, varu skolēnam uztaisīt tēju, ja viņš ir nosalis. Tas ir darba kabinets, taču tā ir arī droša telpa. Safe space, kur skolēnam izrāda līdzjūtību, viņā ieklausās, ar viņu sadarbojas, ja vien viņš pats brīvprātīgi ir ieradies. Skolā ir citādāk bieži vien. Jo skola līdz 9.klasei ir obligāta, un pēc 9.klases daļa bērnu jūtas vecāku piespiesti iet vidusskolā. Tādā ziņā man patīk, ka ir aizvien skolas un fakultātes, kur tiešām vienam skolotājam vai profesoram ir viņa pamata klase/auditorija, ko viņa/viņš iekārto kā savas otrās mājas. Ar kartēm, fotogrāfijām, gleznām pie sienām. Ar priekšmetiem, kas rada atmosfēru. To es arī sievietēs ievēroju, gaumi un stilu, spēju radoši izpausties ikdienā. Kad man kāda direktore jautāja, kāpēs es nestrādāju šobrīd skolā, es biju izbrīnīts par šādu jautājumu. Es strādāju skolā, kuras direktors esmu es pats. Vai arī - es varu strādāt skolā, kuras direktoram ir viena vīzija ar manējo. Cilvēks, kurš ir pieradis samierināties ar mazumiņu un to, ka, cik labi, ka vispār ir darbs un priekšnieks normāls, par tādu lietu kā radošā brīvība varbūt nedomā. Sevi mīlēt vajag! Kā saprast no tā, kā sieviete runā par sevi un savu dzīvi - vai viņa sevi mīl, to diez vai var racionalizēt. Varbūt vēlāk mācēšu to pamatot, taču tas ir fantastiski. |
| Saturday, May 4th, 2024 | |
| 3:08 pm | 21.gs tējkannām Pārpublicēju šo rakstu no paziņas paziņas bloga, jo trāpīgi pateikts par apzinātību "Mūsdienu pasaulē viss šķietami ir vienas aplikācijas vai sociālo tīklu ieraksta attālumā. Ar ideālo mēs saskaramies ik dienas – ideālu bērnu audzināšanu, ideālu veselību, ideālām darba dienām. Rodas sajūta – ja informācija par to, kā darīt labāk ir tik viegli pieejama – kāds ir mans attaisnojums nedarīt? Informācijas aprites temps nekad nav bijis ātrāks, mēs nekad neesam strādājuši vairāk, un nekad uz katru indivīdu nav bijis arī lielāka spiediena pēc sasniegumiem un perfekcijas. Viena no daudzajām problēmām, ko tas rada – mūsu smadzenes vienkārši kļūst pārstimulētas. Tas rada nemieru un trauksmi. Budisti to sauca par pērtiķa jeb nemierīgo prātu, tagad mē zinām, ka pie “vainas” ir amigdala – smadzeņu daļa, kuru ir ārkārtīgi viegli stimulēt. Mūsdienu stimulu pilnajā pasaulē nav viegli dzīvot ar savannas nedrošajai videi radītajām smadzenēm, kuras cenšas reģistrēt katru vides impulsu, lai mūs aizsargātu. Es neesmu neiroloģe, taču uzskatu, ka pamata zināšanas par šo sarežģīto un reizē primitīvo orgānu – mūsu smadzenēm – ietilpst tajā, ko es saucu par 21. gadsimta pamatzināšanu grozu. Bez šīm zināšanām mēs nespējam būt apzināti. Pieņemu, vārds “apzinātība” jau labu laiku ir zaudējis savu pirmreizējo šarmu; pēdējā laikā tas aizvien vairāk tiek lietots vietā un nevietā. Taču jomās, kas nodarbojas ar mentālās labbūtības veicināšanu, viss agri vai vēlu pie tā atkal un atkal atgriežas. Ko mēs zinām par savām smadzenēm? Piemēram, to, ka tad, kad mūsu smadzenes ir pārstimulētas, tās “iestrēgst”. Liekas, visa ir par daudz. Neko nevaru, neko nesaprotu. Iepriekš nospraustie mērķi pēkšņi šķiet neaizsniedzami – vai tā būtu maģistra darba pabeigšana, vai jauna darba atrašana. Gribas vienkārši nolīst kaut kur maliņā, no visa atslēgties. Redziet, smadzeņu prioritāte ir drošība, šī orgāna mērķis ir mūs pasargāt. Smadzenes nevēlas nemitīgi saskarties ar jauno, nezināmo, nesaprotamo un tādējādi – nedrošo. Taču problēma, protams, tāda, ka, mērķu sasniegšana bieži vien paredz tieši to un neko citu; jaunas, nezināmas un nesaprotamas pieredzes. Kā tikt ar to galā? Tas, ko dara mani klienti un ilgstoši esmu darījusi arī es – mēs vienkārši sevi piespiežam. Darām, kaut bail, riebjas, negribas. Un tas strādā! Āķis tikai tāds, ka šādi ir neiespējami noturēt motivāciju ilgtermiņā. Smadzeņu centrs, kas ražo dopamīnu, kas mūs dzen uz priekšu, ir cieši saistīts ar smadzeņu baudas centru. Tas nozīmē to, ka smadzenes nav ieinteresētas darīt kaut ko, kas tām liek justies slikti. Īstermiņā sevi pamocīt ir iespējams; darīt, nejūtot gandarījumu, darīt par spīti. Taču ilgtermiņā smadzenes ir gatavas darīt tikai to, ko tās saista ar baudu. Piedevām mūsdienu pasaulē ir pieejamas tik daudz vienkārši iegūstamas baudas! Sociālie tīkli, cukurs, ekrāni. Kā pierunāt smadzenes uzrakstīt maģistra darbu, nevis noskatīties kārtējo seriālu? Pirmais solis ir novērošana un līdzjūtība. Lamājot sevi, ir iespējams saņemties tikai uz brīdi, nevis gūt motivāciju. Pavēro sevi. Neanalizē un nesodi. Sazemējies, saslēdzies ar to, kā jūties. Vai tev ir bail? Vai gribas aizbēgt? Vai ir dusmas? Emocijas nav šeit, lai mums traucētu, tās ir šeit, lai mums pastāstītu kaut ko par mums pašiem. Paliec uz brīdi ar savām emocijām, kaut arī tās ir nepatīkamas. Mēģini saprast, ko ķermenis ar šo emociju tev mēģina pateikt. Konstatējot nogurumu, varbūt ir vērts apstāties un atpūsties. Konstatējot bailes, varbūt ir vērts dot sev vairāk laika, sadalīt lielo pienākumu mazākos solīšos, sastādīt detalizētu laika vai darbu plānu. Līdzjūtīgi iedziļinies situācijā. Pajautā – kā es sev varu šobrīd palīdzēt? Otrais solis, kas strādās īstermiņā, ir smadzeņu “pārstartēšana”. Ir dažādi vingrinājumi, kas palīdz to izdarīt brīdī, kad tu jūties paralizēts, iestrēdzis, vai kādas sajūtas pārņemtas. Pētījumi rāda, ka, lai “restartētu” smadzenes, ir vajadzīgas ne mazāk kā divas minūtes. Izdari pāris dziļas ieelpas un izelpas, lai apturētu traucējošās domas, uzliec taimeri uz divām vai vairāk minūtēm, un kārtīgi izpurinies. Iztēlojies, ka tev uz brīdi ir pieslēgta elektrība. Purini rokas, kājas, vēderu. Svarīgi ir kratīties un purināties, jo mērķis šai darbībai ir sevis atslābināšana, nevis nogurdināšana. Skan smieklīgi? Tomēr pamēģini. Trešais solis, un tas jau ir mēģinājums sev palīdzēt ilgtermiņā, ir sevis fokusēšana. Šajā stimulu pārpilnajā vidē mūsdienu cilvēks bieži jūtas pazaudējies. Tas ir saprotami, un tomēr rada ne mazums ciešanu. Apzinātība paredz laiku, ko veltām sev, un tikai sev, lai apstātos un izvērtētu – kas es esmu, kas ir manas vērtības, ko es vēlos no dzīves un kā to dabūt. Ja instagram algoritms vai kaimiņiene mums pateiks priekšā, kā justies un, ko no dzīves gribēt, diez vai mēs beigās jutīsimies laimīgi. Nezinot savas vērtības vai galvenos dzīves mērķus, ir grūti, piemēram, atrast darbu, kas patiktu, vai saprast, kā izvēlēties tēmu maģistra darbam. Neapzinoties, kur visu laiku pazūd laiks un nauda, ir grūti, piemēram, atrast brīžus kvalitatīvai atpūtai vai beidzot nopirkt sen kāroto sporta zāles abonementu. Lai fokusētos, ir nepieciešama skaidrība, un, lai gūtu skaidrību, ir nepieciešams apzināties, kur un kādos brīžos, mēs tērējam savu laiku vai enerģiju. Skaidrība rada miera, drošības un pašpārliecinātības sajūtu. Tā ļauj ne tikai sasniegt mērķus, bet arī rūpīgi izvērtēt – kādiem mērķiem es vispār vēlos tērēt savu laiku, enerģiju un naudu. Skaidru prātu un saulainu pavasari vēlot, Krista Anna Belševica (Zalāne) rakstniece, pētniece, radošuma un akadēmiskais koučs" |
| 12:54 pm | Slinkums Ar labāko draudzeni martā izveidojām slinkuma sarakstu/ prokrastinācijas sarakstu. Tajā ir lietas, ko it kā vajadzētu darīt, bet atliekam nedēļām, mēnešiem ilgi. Bez triviālām lietām kā atcerēties nomazgāt durvju stenderes reizi divās nedēļās, nevis divos mēnešos, tur man ir 1) Igauņu valodas mācīšanās, lai varētu izlasīt grāmatu 2) 40 lpp stāsta uzrakstīšana, jo Rakstnieku savienības eksperts teica, ka man jāiemācās rakstīt plašāk Šodien ir pat man brīvdiena, tāpēc būs jāķeras pie punkta numur viens. |
| Tuesday, April 30th, 2024 | |
| 11:17 pm | Matrikss Šajās dienās atradu YouTube kanālu "Matrix explained" un mazliet binge veidā izgāju cauri jaunākajām teorijām par Matrix 4 filmu. Kā arī jaunumiem par Matrix 5. Atziņas tādas, ka 1) Nevis mīlestība glābj un rada, bet beznosacījumu mīlestība glābj un rada. 2) Mašīnas un mākslīgais intelekts pūlas saprast divu cilvēku beznosacījumu mīlestību, atdarināt to, taču velti. 3) Liela daļa cilvēku nemaz negrib būt brīvi, bet tikai bagāti, tāpēc nemaz necenšas mīlēt, bet tikai pavadīt laiku matriksā komfortabli. 4) Materiālisms cilvēkam palīdz aizmirst matriksa iepriekšējos ciklus, iegalvojot, ka ir tikai viena dzīve. Un tam notic pagaidām daudzi. 5) Matriksā sākumā bija paradīze, taču daudziem cilvēkiem tajā apnika. Cilvēkiem šķiet, ka viņi grib mieru, bet patiesībā viņi, lielākā daļa, grib tikai relatīvu mieru. Ļoti mierīga dzīve viņus garlaiko. |
| Sunday, April 28th, 2024 | |
| 3:10 am | Pateicība māsai (Für Schwester) Šajā pavasarī, gatavojot divas devītās klases meitenes eksāmeniem, jo vairāk jūtu, cik labi, ka es saprotu 14 gadīgu meiteņu psiholoģiju. Tas ir pateicoties, galvenokārt, māsai, kura 15-16 gadu vecumā, varbūt pat tajos 14, man stāstīja diezgan daudz par savām izjūtām. Varbūt viņa stāstīja vēlāk, atceroties, kāda bija 8-9.klasē. Tas ir laiks, kad pusaudžiem gribas izcelties. Parādīt savu individualitāti. Meitenēm mēdz gribēties atrast tādu make-up un drēbju salikumu, kas ir unikāls, un ir viņai vienīgajai visā skolā, vai savu draugu vidū. Lai arī viņa, varbūt, kā daudzas smagās mūzikas klausītājas, staigā ādas jakā, melnās biksēs un koši sarkanu lūpukrāsu, ir kāda nianse, kas viņu atšķir no pārējām. Vai tie ir auskari, vai rokassprādze, vai kaklarota. Dažreiz tie ir pīrsingi. Dažreiz tie ir ārzemēs pirkti zābaki ar spīdumiem. Citreiz matos ielikts kāds dekors, kas var arī saturēt cirtas, lai ieveidotā frizūra vakara laikā saglabātos. Parasti to kombinē ar mežģīnēm, legingiem, svārkiem, dažādu nokrāsu acu ēnām. Var arī uz sejas uzzīmēt miniatūru sirsniņu ar hennu. Vēl ļoti svarīgi ir nagi. Rokas redz visi. Tāpēc nagiem jābūt ar unikālu dizainu. Melnā vai sarkanā krāsa ir par maz. Nagus var uztaisīt kā mazu glezniņu. Tajos var būt rietošs mēness vai zvaigznes. Tas viss kopā, šī sapošanās, vienalga, vai tā ir iešanai uz skolu, vai ballītei ar draugiem vakarā, ir gara un pamatīga. Cik stundas tiek pavadīts pie spoguļa mācoties uzklāt grimu ideāli! Cik ļoti dīkts vecākiem, ka tas vai šis topiņš ir tā vērts, lai vecāki no ārzemēm to pasūtītu! Tas viss tiek darīts, lai varētu skolas sistēmā, kur visus sarindo alfabēta un atzīmju secībā, saglabāt savu es. Vai arī, ja skolā vienā klasē ir trīs Ievas, lai esi Ieva ar mēness auskariem, nevis Ieva nr. 3. Laikam ejot, saprotu, ka meitenes bieži vien man kā draugam ir paraudājušas uz pleca par dažādām lietām, bet reti kad stāstījušas visu. Māsa stāstīja ļoti daudz. Pusaudžu laiks, 11 - 17 gadi, bieži vien saskan ar laiku, kad jaunais cilvēks ir visievainojamākais. Viņu var viegli saraudināt vai sadusmot. Zēni dumpojas pret vecākiem, meitenes taisa histērijas. Vecāki cenšas viņu galvas stūrēt pretī pieaugušo dzīvei un lielākai prasmei uzņemties atbildību par savu rīcību. Visi vecāki, kuri cenšas just līdzi un vienmēr atceras, kādi paši bija 14-15 gados, pamatskolas beigšanas pavasarī, ir pelnījuši manu atzinību. Tas arī ir laiks, kad daudz kas notiek pirmoreiz. Pirmie eksāmeni. Pirmās ballītes. Pirmais skūpsts, attiecības. Pirmā iemīlēšanās līdz ausīm un sekas no tās. Jaunais cilvēks iziet no tā visa ārā stiprāks, pieredzējušāks, viedāks. Tas ir lielu pārmaiņu, lielas izaugsmes laiks. Man kā vecākajam brālim un tagad skolotājam, ir bijis un ir gods to redzēt un atbalstīt tos un tās, kas tam iet cauri. |
| Friday, April 26th, 2024 | |
| 7:16 pm | Šajā pavasarī lasu grāmatu sēriju, ko sarakstījusi ginekoloģe ar daudzu gadu stāžu. Jo vairāk redzu paralēles ārsta un skolotāja darbā. Man 10 gadu laikā visi bērni tikuši pārcelti uz nākamo klasi. Visiem paaugstinājušās atzīmes. Tie, kas gribējuši tikt ģimnāzijās, tikuši. Eksāmenus nokārtojuši. VISI. Man to bijis grūti atzīt, bet tā ir, ka mazliet ar to lepojos. Šajā pavasarī ir skaidrs, ka ir liela iespēja, ka divi bērni paliks uz otru gadu. Tas ir jāpalaiž vaļā. Jo cilvēkam IR jāmaina ieradumi, dzīvesveids, domāšana gan lai atveseļotos, gan, lai paceltu atzīmi matemātikā par 3 ballēm pusgada laikā. Ārsts vai skolotājs atbalsta, dod sistēmu, rutīnu, metodes kā to izdarīt, taču cilvēks dara tikai tik, cik grib. Man ir jāatzīst, ka esmu jauns skolotājs, jo šādā situācijā esmu tikai tagad. Grāmatā lasu, ka ir daudzi cilvēki, kas ir gribējuši izveseļoties UN saglabāt esošo dzīvesveidu. Taču zāles ir palīdzējušas īslaicīgi, katrs nākamais saasinājums bijis stiprāks, un cilvēka lepnums/ego viņu novedis kapā. Jauns ārsts uztraucies, ko citi kolēģi padomās, ka viņa pacients nomiris. Pieredzējis ārsts pieņems to par dabisku lietu kārtību, ka ir arī tādi gadījumi. Man vēl daudz jāmācās. |
| 1:22 am | Radošie Šodien noskatījos video par radošo procesu, kura premisa man šķita galīgi aplama: “Why artists are (almost) never happy" https://www.youtube.com/watch?v=WKMnkfS Par to, ka radīt nozīmē reflektēt par pasauli sevī, kas rodas, mijiedarbojoties ar pasauli apkārt. Man šobrīd nav daudz paziņu mākslinieku. Reiz bija grafiķe, kura dzīvoja man tuvu, mēs šad un tad sarunājāmies par to, kā ir gribēt darīt lietas, par ko Latvijā maz maksā. Kā ir strādāt maizes darbu, lai varētu atļauties atlicināt laiku tās darīt. Šajā video uzsvērtas vairākas lietas: Radošie cilvēki: 1) Ir ļoti jūtīgi 2) Jūt vajadzību dot pasaulei 3) Veido tādas analoģijas savā iekšējā pasaulē par procesiem, notikumiem, jūtām, emocijām, ka loģiski domājošie ārsti viņus var noturēt par psihiski slimiem 4) Ir ar lielu vajadzību pēc laika vienatnē Tā nobeigumā pieminēta Japānas grāmata un koncepts Ikegai, kas saka, ka cilvēks ir spējīgs dzīvot sabiedrībā, ja ir atradis lietu, kas 1) Padodas 2) Patīk 3) Par ko maksā 4) Kas ir vajadzīga sabiedrībai Tajā pat laikā minēts, ka liela daļa mākslinieku, kas neprot un negrib neko citu darīt, kā tikai radīt, sabiedrībā dzīvot nemaz negrib. Un tāpēc ir nelaimīgi, jo cilvēks bez sabiedrības pilnībā iztikt nevar veselīgā formā un ilgstoši. Video man šķita tiešām depresīvs. Cilvēks var palaist vaļā savu mākslinieka identitāti un dzīvot ar citu sajūtu, ja viņam ir kaut viena cita kopiena, profesija, amats, sabiedrība, pie kā viņš pieder. Es, piemēram, trenēju šahā, un šaha treneri ir citādāki kā rakstnieki. Mācu latviešu valodu un angļu valodu, tulkoju, un valodnieki ir citādāki kā šaha treneri. Laboju datorus, un IT speciālisti ir citādāki kā valodnieki. Mans pašvērtējums tāpēc nav tik ļoti atkarīgs no tā, vai mans jaunākais stāsts kādam ir paticis, vai kaut viens cilvēks pateicis, ka tur izlasījis jaunu veidu kā paskatīties uz pasauli, un tas viņu sajūsminājis. Tajā pat laikā komplimenti manu ego neceļ tik ļoti debesīs, jo zinu, ka augšana un izcilība ir daudzu gadu pakāpenisks process, turklāt humanitārajās zinātnēs un mākslā arī mazliet relatīvs. Es kaut ko daru, jo mīlu procesu. Gala rezultāts nekad nav tāds, lai būtu 10/10, nekad nav perfekts. Es kļūšu viedāks un izdarīšu vēl labāk. Tā vienmēr notiek. Vissvarīgākais ir radošam cilvēkam saprast pašam sevi. Jo Tu esi sev pirmais kritiķis, pirmais fans un atbalstītājs. |
| Tuesday, April 23rd, 2024 | |
| 3:08 am | Satīri savu istabu, vecīt! Dž. P., iespējams Manas pārdomas sākās, kad mans čoms pagājušajā gadā apprecēja pedantisku dāmu. Īsi pēc tam viņš ieradās manā dzīvoklī un paziņoja, ka te kārtība ir 3/10 līmenī. Man tas kā skolotājam piedūra un es nolēmu laboties. Drīz pēc tam viņš mums ar dzīvokļa biedreni nopirka jaunu spoguli, lai būtu labāka kārtība. 40 gadus atpakaļ ražots spogulis, lai arī praktiski jauns, ko grasījāmies uzstādīt, labāk lai iet miskastē. Uztraucoties par to, ko vēl viņš varētu mums uzdāvināt, es iegādājos mini putekļu sūcēju, lai drošības labad izsūktu dzīvokli reizi dienā. Ja nu viņš piebrauc kādu reizi bez brīdinājuma un atkal secina, ka man te ir bardaks. Kopš tā laika es katru rītu pētu putekļus uz grīdas. Tos, kurus var 1.5m attālumā saules gaismā redzēt, ar roku vai putekļu sūcēju, vai lupatu, pārvietoju prom no grīdas vai virsmām. Speciāli noteicu, ka sestdienās es pārbaudu durvju stenderes un rokturus, vai tie ir nospeķoti ar sviedriem. Vēl virtuves grīda, tā ir īpaši bīstama. Pleķus ir jāpamana, pirms tie iesūcas linolejā. Virtuves linoleju ar egļu ekstraktu mazgāju katru nedēļu. Sienas viņš draudēja pārkrāsot, ja tās nosmērēsim. Tāpēc tām eju garām, ēdu atstatus no visām sienām virtuves vidū, lai drošāk. Uz galda obligātas ir vaska drānas vai paliktņi. Citādi ar bietēm vai citu grūti tīrāmu sulu var nosmērēt galda virsmu. Ņemot vērā manu tīrības pakāpi, gandrīz visas mēbeles ir baltas, lai labāk varētu redzēt putekļus. Logus jātīra ļoti bieži, jo no ārpus vējš sanes putekļus. Ventilācijas lūkas tāpat. Kājslauķis jātīra arī bieži. Viņš solīja pēc nedēļas pie manis atbraukt, un es jau domāju, ko vēl varētu nospodrināt. Jo tomēr gribu parādīt, ka varu tīrības ziņā ar viņa sievu - inženieri stāvēt blakus. Neviena sieviete mani nav tā lamājusi par bardaku mājās kā viņš. Tāpēc, kad ir brīvs brīdis, meklēju, vai izlietnē ir kaut mazliet tauku, ko notīrīt. Pēc tam paliek ap sirdi tik labi. |
| Monday, April 22nd, 2024 | |
| 1:54 pm | Pirmdiena 22.04 Pamodos ap 13.00, kaut aizgāju gulēt kā parasti. Ārā sniegs. "Rīts" vēss. Dzeru ingvera tēju un sildos. Vakar skatījos kandidātu turnīru šahā. Pēc vairāku stundu partijas divi galvenie pretendenti uz pasaules čempiona nosaukumu pēdējā kārtā partiju pabeidza neizšķirti, un kandidātu turnīru uzvarēja jaunais spēlētājs Gukešs no Indijas. Tikai 18 gadu vecumā viņš spēlēs novembrī par pasaules čempiona nosaukumu šahā. Līdz akadēmiskā gada nobeigumam Latvijā palikušas apmēram 8 nedēļas. Iekopēju novēlējumu šai dienai: "Tu vari visu, Ja vien dari no sirds, Kad radi ar smaidu, Bet ieliec patiesu atdevi.. To var sajust, Pat neko nesakot, Jo sirdslietas Nemaz nevajag izskaidrot. Turpini, Tev lieliski sanāk!!! Lai patiesi laimīga radīšanas dieniņa🕊🦋🌼🌺🤗🤗🤗" |
| Monday, April 15th, 2024 | |
| 5:43 pm |  . No vadītājas Ineses https://www.facebook.com/inese.auzi https://www.instagram.com/handmade_by_i "Liesim sojas vaska svecītes, dekorēsim ar Mīļās Māmuļas Zemes veltēm🌿, dzersim siltu tēju🫖 un svinēsim kopā būšanu🥳! Un tagad - ejam un Radām! (var arī sēdēt)💚 Lai skaista un priekpilna šodiena un visa dzīve!🥰" Lūgums pieteikties pie Ineses personīgi līdz 22.04. (Tas vajadzīgs savlaicīgai izejmateriālu sagādei) Pilns pasākuma apraksts: https://fb.me/e/4o7oJErpx |
| Friday, April 12th, 2024 | |
| 2:28 am | Tā ir viena no dienām Tu pamosties un man saki "Šodien ir fantastiska diena" "Viss ir iespējams" "Mēs mūs mīlam" Mēs dzeram brokastu tēju, ir silti un jauki Es saķemmēju Tev matus, Tu sameklē man skapī saskaņotu uzvalku Autobuss atnāk laikā Blakus sēž smaidīgi cilvēki Darbā Tevi apskauj un priecājas redzēt Tu atver logu Pa biroja galdu lēkā sauleszaķīši Nostājies saulē un ievelc pilnas krūtis gaisa Tad uz jogas paklājiņa, turpat darba kabinetā Izstaipies kā kaķis Diena ir sākusies |