Below are the 5 most recent journal entries recorded in robosuns' LiveJournal:

Wednesday, March 11th, 2015
12:06 am	Metrs ar mīlestību, intrigām un melno maģiju. Nesen e-pastā iemaldījās kāda ļoti gara vēstule. Tajā bija tik interesants stāsts, ka nolēmu ar to padalīties. Visi stāstā minētie tēlu vārdi gan ir mainīti ētisku apsvērumu dēļ. Lai būtu lielāka skaidrība, mazliet noraksturošu vienu no galvenajiem tēliem stāstā - Sofiju Rozenbergu. Viņa ir omulīga skolotāja pusmūža gados. Tikšanās reizēs ar citiem skolotājiem viņa aktīvi piedalās diskusijās par skolēnu privāto dzīvi, kas ir tipisks skolotāju brīvā laika pavadīšanas veids. No malas gan viņa šķiet diezgan centīga, draudzīga un izpalīdzīga, pret skolēniem stingra, jo citādāk nevar, bet arī mazliet vecmodīga. Viņa kolekcionē lietas, kas saistās ar bizbizmārītēm, un viņai patīk lasīt dzeju un sēnes. Bet nu pie paša stāsta. "Labdien, Cien. Sofijas Rozenbergas kolēģes/kolēģi! Rakstu Jums, sakarā ar Sofiju Rozenbergu (mana māte), ex uzvārdā Kraminska. Pēc visa, ko pastrādājusi šī trakā sieviete (savādāk nespēju viņu nosaukt), es šajā vēstulē viņu saukšu par Kraminskas kundzi, jo mana tēva uzvārdā viņa nav pelnījusi atrasties. Vēršos pie Jums, jo ceru, ka varēsiet man palīdzēt! 2012 gada pavasarī nejauši uzzināju , ka Kraminskas kundze un Māris Rozenbergs (mans brālis), man aiz muguras savā starpā sadalījuši manu mantojuma daļu par dzīvokli Rīgā , kuru sākotnēji bija runāts norakstīt man (mana tante gribēja šo dzīvokli (pilnā apmērā norakstīt tikai man), bet Sofija Kraminska atkal jau man aiz muguras nokārtoja, ka šo dzīvokli, 100% dabū tieši viņa, nevis es!!! Un pēc tam, šo dzīvokli viņa pārdeva manam brālim, kurš viņai samaksāja 30 000 latus. No šīs naudas man pienākas šobrīd 50%. Tieši šī iemesla dēļ, ka ģimenes locekļi mani atļāvās apmānīt, es ar viņiem šobrīd un līdz mūža galam, ja nesamaksās man manu daļu, atsakos komunicēt. Turklāt Māris Rozenbergs ir apstiprinājis, ka man pienākas mani 50%, bet, lai tos prasu Kraminskas kundzei, taču, viņa pateica, ka naudas viņai nav, ka visu manu naudu ziedojusi labdarībai (!!) un visu turpmāko laiku ir manus jautājumus, kas attiecas uz šo lietu, ignorējusi. Kā arī Māris Rozenbergs acīs skatīdamies, smējās, kad jautāju savu naudu. Uzskatu, ka tā ir klaja ņirgāšanās, ar iepriekšēju nolūku mans brālis un mana māte mani apzaguši! Labi, ja Kraminskas kundze būtu tikai nozagusi manu mantojumu, tas vēl nebūtu nekas. Taču ar Kraminskas kundzi ir bēdīgāk. Nav prātam aptverams tas ārprāts, ko pastrādājusi Kraminskas kundze savā neadekvātumā, kādus morālos zaudējumus man un manai laulībai nodarījusi, gribējusi nodarīt. Tātad , Kraminskas kundze, nepārtraukti, kopš pirmās dienas, kopš esmu pazīstams ar savu sievu, gribējusi un grib joprojām izjaukt man attiecības, un tagad manu laulību, ar melnās maģijas palīdzību, ko viņa pati nemitīgi piekopj. Kā arī, kad viņas veiktā melnā maģija nelīdzēja, viņa sākusi iet pie dažādām pesteļotājām, kas mēģina izjaukt manu laulību. Viņa likusi un liek man un manai sievai lāstus uz NĀVI (!!!!!), uz avārijām, kas ir pēkšņi gandrīz notikušas, uz neveiksmēm, uz šķiršanos, konfliktiem utt., un tikai, varētu teikt, laimīgas nejaušības dēļ, es ar manu sievu esam sveiki un veseli! ŠO UN TURPMĀKO INFORMĀCIJU JŪS VARAT PĀRBAUDĪT, PIE LV LABĀKĀS GAIŠREĢES ANNAS LIEPIŅAS NO RAGACIEMA. Kad pagājušo gadu ar sievu atrados Anglijā, pēc Kraminskas kundzes pasūtījuma atbrauca mans brālis un tēvs, lai izjauktu manu laulību. Kad viņiem tas neizdevās, mans brālis mani sasita tik stipri, ka es ārstējos slimnīcā. Sofija Kraminska paralēli bija nolīgusi izmeklētāju no Latvijas, un, kamēr mēs viņu neatmaskojām, viņš izsekoja manu sievu Anglijā un pat draudēja nodarīt fiziskus miesas bojājumus man un manai sievai. Viss tikai tamdēļ, ka Kraminskas kundze, nespēj pieņemt, ka viņas mātes loma ir beigusies. Nē, neviens nav viņai teicis NE-PALDIES! Bet man jau sen vairs nav 12 gadi (Bet jau pāri 30 !!!!), lai Kraminskas kundze līstu manā dzīvē un nespētu valdīt savu māniju kontrolēt visu manu dzīvi. No malas visiem varbūt izskatās, ka Kraminskas kundze ir 100% māte, sieva, veiksmīga skolotāja, bet jājautā par kādu cenu, vai ar kādiem līdzekļiem viņa to ir sasniegusi? Tikai ar slīpētu, ļauniem nodomiem pilnu "stratēģiju" - "eju pāri līķiem", lai tikai sasniegtu savu. " Man nospļauties par citiem, tikai man un man, vara un nauda, nauda un vara, tas viss man, tikai man pienākas." Tāda ir viņas uzvedība mūža garumā. Es personīgi pats dzirdēju, kā Kraminskas kundze, sūdzas kādam, ka manī ir ieguldīts TIK daudz finanšu, un enerģijas. Tad jau Kraminskas kundze, es esmu Jūsu izpratnē, kāda prece, īpašums (kustamais, laikam )???????? Biju domājis, ka bērni, ir vispirms jāmīl, un pašaizliedzīgi (protams, šo vārdu Kraminskas kundze nezina, nekad nav zinājusi ), bet te nav no tā ne smakas, jo ir tikai salts aprēķins, izdevīgums, svars - izdevīgi Kraminskas kundzei vai nav, veiksmīgs tēls Kraminskas kundzei veidojas sabiedrībā ar šādu dēlu vai ne? Ja viņa jau no paša sākuma nebūtu tā sākusi ienīst (ar tik atklātu naidu) un pamācīt manu sievu, kuru Kraminskas kundze dzīvē nekad nebija un, paldies Dievam, nav līdz šim redzējusi, bet būtu sākusi uzvesties adekvāti un normāli, nebāžot, kā visu mūžu bāzusi, savu garo degunu manā privātajā dzīvē, tad nekad šīs vēstules nebūtu bijis. Diemžēl tas nenotika. Bet, tā kā viņa ne tikai jau no paša sākuma bija rupja, izteikti agresīva, klaji nelīdzsvarota attiecībā pret mani, manu sievu, un pēc 2 gadiem gandrīz nav kļuvis labāk, bet tikai sliktāk, tad man neatliek nekas cits, kā izmantot visus līdzekļus, lai viņu apstādinātu, tāpēc es rakstu Jums, cerībā, ka Jūs varēsiet, kā labi kolēģi, apskaidrot viņas aptumšoto saprātu un pateikt viņai, lai vienreiz liekas mierā, ka es nešķiršos no manas sievas, ka viņai neiznāks izjaukt manu laulību, ka viņa jau nu nebūs tā lēmēja, kas man varēs ietekmēt privāto dzīvi un lēmumus tajā. Mana personīgā dzīve ir tikai MANA. Miljardiem reižu tas ir Kraminskas kundzei skandēts!!!!!!!! KĀDĒĻ cilvēks NESAPROT ??????? Tieši tādēļ ir pārtraukta jebkāda komunikācija ar Kraminskas kundzi, jo viņas vardarbīgā (nebaidos šo vārdu lietot) attieksme, spiediens ar kādu viņa spiež uz līdzcilvēkiem, uz mani, lai tikai viņai paliktu pēdējais vārds, un visi dancotu TIKAI pēc viņas stabules, nav izturams! Mana sieva , laulība un mana ģimene ar manu sievu man ir pirmajā vietā, un nekas cits! Normālā situācijā māsas, radi, vecāki, kā zināms, paliek citos plānos. Taču, ņemot vērā iepriekšminēto, es domāju, Jūs man piekritīsiet, ka jebkāds kontakts ar Kraminskas kundzi nav iespējams. Un tikai Kraminskas kundzes dēļ, man ir zaudēts kontakts ar manu tēvu, kuru viņa ir pilnībā pakļāvusi sev, savām iegribām, tik dziļi, ka viņš ir zaudējis jebkādu brīvo gribu!!! Ja sākotnēji, viņš vēl tikās ar mani un manu sievu, viss bija labi, līdz brīdim, kad nedabiski izmainījās mana tēva attieksme pret manu sievu, viņš sāka bez jebkāda iemesla apsaukāt manu sievu par mauku un tika lietoti arī citi rupji vārdi, kā arī tēvs vairākas reizes mēģināja manu sievu aizskart fiziski, ko es, protams, nepieļāvu, kā dēļ arī nācās pārtraukt ar manu tēvu kontaktu. Tēva attieksme dramatiski izmainījas uz slikto pusi no brīža, kad par manām attiecībām uzzināja Kraminskas kundze. Tēvs kļuva ar katru reizi arvien nepieskaitāmāks, skaidri bija redzams, ka tur savu artavu ielikusi Kraminskas kundze, jo tas bija pārāk mākslīgi. No tukša gaisa, uz līdzenas vietas. Neviens, ne es, ne mana sieva, Kraminskas kundzei ceļu nav pārgājis, un n-tās reizes ir skandināts Kraminskas kundzei, ka esmu JAU pieaudzis cilvēks un man nevajag aukli, viņas vai viņas noalgotā cilvēka personā, bet Kraminskas kundze nespēj to saprast, gluži otrādāk, ir vēl trakāk. Par to, ka nepakļaujos viņas anormāli valdonīgajam un diktatoriskajam raksturam, uzvedībai, pavēlēm (citādāk viņas uzvedību nevar noraksturot) viņai bija mērķis mani iespundēt psihiatriskajā klīnikā, jo es "neesot pieskaitāms", jo nedancoju pēc viņas zižļa. jo esmu apprecējies ar savu izvēlēto sievieti nevis ar to, ar kuru viņa bija gribējusi, ar kuru visa aprēķinu laulība jau bijusi sarunāta. Jo Kraminskas kundze "par visu dzīvē parūpējas, un tas notiek tikai naudas dēļ". Es atkārtošos, Kraminskas kundze pēc tam, kad neizdevās noorganizēt manu un manas sievas nāvi, ķērās klāt izmeklētājam, kuram bija jāpierāda, ka man ir vieta Tvaika ielā. Jautājums jau nākamais, vai Kraminskas kundze ir pati pieskaitāma, ja viņas prātā dzimušas šādas idejas ? Vēl maza piebilde, ka manu tēvu šī sieviete arī apprecēja ar viltu un iepriekšēju ļaunu nodomu, cerēdama tikt pie tēva mantojuma un bagātības, arī izmantojot viltību un melno maģiju, ko viņa izmanto līdz šai baltai dienai , lai sasniegtu visus savus mērķus!!! Pirms vēršos attiecīgās instancēs vēlos, lai Jūs aprunātos ar Kraminskas kundzi, lai viņa man pārskaita man manu naudu. Kā arī lūdzu aprunāties ar Kraminskas kundzi, lai viņas aptumšotajā prātā ataustu gaisma, un viņa vienreiz liktu mani, manu laulību mierā. Pretējā gadījumā es iešu līdz galam, un tad Kraminskas kundzei būs ļoti slikti. Es vēršos pie Jums , pie visiem tiem un tikai, kam ir ģimenes un kas izlasot šo visu mani spējīgi saprast. Lūdzu aprunājieties ar Kraminskas kundzi un pasakiet viņai to, ka viņa iet greizu ceļu, no kura atpakaļ ceļa vairs nebūs, un jau tagad praktiski pēc visiem viņas nodarījumiem nav. Viņas 2 gadu ilgā uzvedība attiecībā pret manu laulību ir manī izraisījusi dziļu līdzjūtību pret viņas neadekvātumu un nožēlojami, ka tāds cilvēks , vismaz pēc dokumentiem, ir mans radinieks. Roka neceļas uzrakstīt vārdu "māte". Tādēļ arī esmu cieti nolēmis, ka šobrīd, kamēr Kraminskas kundze nenāks pie pilna apgaismota saprāta, ar viņu nebūs iespējams nekāds dialogs. Liels paldies jau iepriekš! Un, lai veicas, apgaismot Kraminskas kundzi un vest viņu pie prāta. Ar Cieņu, Pēteris Rozenbergs" Current Mood: indescribable (Comment on this)
Monday, February 16th, 2015
8:22 pm	Tavs ceļabiedrs. Autobuss nav tikai ierīce, kas pārvadā cilvēkus, viņu somas un maisiņus. Nē! Tas pārvadā arī viņu atmiņas un sapņus, slēptākās vēlmes un cerības, ko katram no mums ir iespēja atklāt. Tā nu man reiz gadījās autobusā sastapt kādu tumšās drēbēs tērptu vīrieti, kas sākumā šķita aizdomīgs un ļoti noguris. Viņš stāvēja pie stieņa, galvu pie tā piespiedis. Bet tad atbrīvojās vieta un viņš apsēdās pie loga. pēc brīža apsēdos viņam blakus, jo neviens cits šo vietu neiekāroja. Tā mēs kādu laiku braucām kā normāli cilvēki - klusējot. Un tad viņš pēkšķi pieliecās uz manu pusi un teica, lai es labāk šo noklusēju (Piedod, man svešiniek no autobusa, ja Tu ar to domāji ierakstus internetā!). Es gan nesapratu, kas man vispār jānoklusē, jo neko neparastu nebiju redzējis un viņš neko pirms tam arī nebija teicis, bet, ņemot vērā viņa aizdomīgo paskatu un manu nevēlēšanos dabūt autobusā pa seju, es neko arī neatbildēju. Un tad viņš sāka man stāstīt to, cik viss ir slikti. Nekur nav darba, valsts nepalīdz un kāds vēl bija ielauzies viņa dzīvoklī un nozadzis lietas 3000 eiro apmērā. Viņš gan domāja, ka zina, kas to ir izdarījis. Viņaprāt, šis nelietīgais noziegums paveikts, lai izrādītos un nodotu viņam ziņu, ka rajonā ir krutāki zagļi par viņu. Nekādas cieņas! Viņš ir aplaupījis pusi rajona māju, bet atšķirībā no citiem viņš ar to nelepojas. Viņš to ir darījis tikai, lai varētu dzīvot. Viņš piebilda, ka viņam, protams, patīk iedzert, bet viņš nav nekāds dzērājs, kas tādēļ nevar dabūt darbu un zog. Bet bija tie nelieši, kuri vienkārši to dara, lai paņirgātos par citiem. Tomēr viņu nepameta doma par to, ka viņš viņus atradīs un atgūs savu īpašumu. Un tomēr tajā brīdī nekas nebija labs. Valsts, apkārtējie cilvēki un ļaunie ļaundari - visi viņu nogalina. Nav jau tā, ka viņš pats arī nevienu nebūtu nogalinājis: "Lai vieglas viņiem smiltis!" Ieteicu viņam kaut ko mainīt savā dzīvē, jo tikai tā var izmainīt savu apkārtējo vidi. Varbūt tomēr sameklēt darbu, aiziet uz baznīcu, varbūt tur kāds viņam var palīdzēt. Varbūt ir kādi talanti, kas viņam varētu palīdzēt ar darbu? Un tad viņš man kā noslēpumu atklāja savu sapņu profesiju. Visvairāk par visu viņš vēlētos kļūt par zvēru dresētāju cirkā. Viņam patīk dzīvnieki un ar tiem esot laba saikne. Kad viņš par to stāstīja, viņa sejā beidzot iemirdzējās patiess prieks. Tas man lika aizdomāties par to, ka katrs cilvēks, arī zaglis vai slepkava, tomēr ir cilvēks ar saviem nepiepildītajiem sapņiem. Palīdzēšana citiem sasniegt sapni arī var būt izdevīga visiem. Vaitad nebūtu labāk, ja būtu par vienu cilvēku iepriecinātāju vairāk un par vienu laupītāju mazāk? Pienāca viņa pietura. Iedrošināju viņu sekot savam sapnim un novēlēju veiksmi. Viņš izkāpa. Varbūt arī Tu viņu kādreiz redzēsi. Ceru, ka tas gan būs kādā cirka izrādē nevis klusiņām lavoties pa tavu māju! Current Mood: peaceful (Comment on this)
Monday, May 10th, 2010
3:56 am	Stulbie gopņiki. Cik bieži gadās, ka mierīgi sēžu savā krēslā pie datora, kas ir koridorā, ir mazliet pāri pusnaktij, un kāds nogrābstās gar manu durvju rokturi. Un šodien vispār nevar normāli pastrādāt pie literatūras mājas darba, jo kāds idiots jau 20 min dauzās pie manām durvīm un ik pa brīdim nospļaujas. Tagad vismaz sišana ik pa laikam pazūd, jo tas kāds ir sapratis, ka viņu iekšā nelaiž speciāli nevis, ka vnk nedzird. Interesanti, kas tur ir tādā vēlā vakara stundā? Un vispār, ko šādās situācijās darīt? Varbūt izsaukt policiju un tā, bet baigā ķēpa, jo tad jāraksta, kkādi iesniegumi pēc tam un tamlīdzīgi. Brāļa sieva arī pamodās un atnāca noskaidrot, kas īsti notiek. Tad, uzzinājusi, ka durvis ir aizslēgtas ar aizbīdni, mierīgi aizgāja atpakaļ gulēt. Šķiet, ka tagad tas idiots beidzot aizvācās prom. Bet, nē, tomēr šis ir aizgājis klapēt kādas citas durvis. Un šķiet, ka tās pat atvērās. Vai tas tiešām varētu būt viens no tiem epic fail, kad piedzēries kaimiņš dauzās pie durvīm, un tikai pēc pus stundas saprot, ka tās nav īstās durvis? Lai kā tur arī būtu, mans brālis ir pamodies un grib tikt fermā tā ka es iešu lasīt grāmatu. (Comment on this)
Friday, April 2nd, 2010
1:48 am	April Fools' Day Neviens mani šodien nemuļķoja un pat nemēģināja to darīt. Vienīgais izņēmums ir tas, ka šodien "mana mamma" draugos mani vinnēja olu kaujās, un tagad viņa ir 1. vietā manu draugu vidū. Āķis gan ir tajā, ka viņa ir laukos un tur nav datora, tā ka viņa pati to nevarēja izdarīt, bet es nojaušu, kas varēja. Tomēr diena kopumā noritēja diezan mierīgi. Pamodos diezgan vēlu, paēdu, tiku līdz Centram. Tur es tikos ar draudzeni, kuru pazīstu jau kādus 3 gadus, bija jauki viņu satikt. Viņa bija ļoti izpalīdzīga un palīdzēja man atrast visu vajadzīgo dāvanai. Viņa arī runāja ar jocīgo onkuli pieturā un izlikās, ka klausās, ko viņš saka, kas bija jauki no viņas puses. Pēc tam gāju uz bāru, kur notika tas dzimšanas dienas pasākums, par kuru iepriekš jau rakstīju. Tā kā daļa no uzaicinātajiem cilvēkiem neieradās, tad mums bija vairāk tortes, kas bija ļoti garšīga. Vēl es arī dabūju klasesbiedreņu ceptos cepumus - tie arī bija gardi. Bārā uzstājās viena grupa, kurai tas bija pirmais koncerts, bet viņi bija diezgan drosmīgi, ja ņem vērā to, ka pirmā reize. Pēc tam visi aizgāja prom. Mēs arī nolēmām meklēt citu klubu, bet nekur nelaida bez dokumentiem (man jau bija, bet tiem nepilngadīgajiem gan nebija). Tā mēs aizgājām atpakaļ uz "Metro" un tur bija dīdžeis, kas lika kkādas dziesmas, un mēs pat varējām darīt kaut ko, ko varētu saukt par dejošanu. Mēs kādu laiku bijām vienīgie bāra apmeklētāji un deju grīda piederēja tikai mums, kas ļāva mums nejusties tizliem citu acu priekšā. Pēc "dejām" braucām mājās. Labi ir tas, ka gaviļnieces tēvs mūs mani aizveda ar mašīnu mājās. Un es pat vēl varu pirms gulētiešanas paspēt kko vēl padarīt. Current Mood: cheerful (Comment on this)
Tuesday, March 30th, 2010
11:13 pm	Aizdomīgums. Šodien paziņai ir dzimšanas diena, vai tas nav jauki? Viņai paliek 18, bet bez dokumentiem es neticētu. Diezgan bezpersoniski apsveicu viņu draugos un dzīvoju savu dienu tālāk līdz brīdim, kad saņēmu no viņas vēstuli. Izskatījās pēc kārtējās copy-paste vēstules, lai gan tur bija ierakstīts mans vārds, tur arī bija rakstīts, ka, ja man nav 18, tad disene līdz 2 naktī man nespīd (līdz 23:00 ir kkāds jauno grupu vakars uz kuru var nākt arī mazgadīgie), bet to, kā es vienā tusā pirku viņai tekilu, jo man jau tad bija 18, viņa nevarētu būt aizmirsusi (vai arī tomēr?). Lai kā tur arī būtu, "ballīte" notiek bārā, jo viņa grib dejot un negrib pie sevis aicināt daudz cilvēkus. Nekad nebūtu domājis, ka viņa varētu kaut ko svinēt bārā. Es pat nevaru īsti iedomāties viņu BĀRĀ, kur visapkār džinkst alus kausi, tumši kakti mijās ar pārgaismotiem galdiņiem un gaisā virmo uzkožamā smarža (un ne tikai). Lai nejauktu kopā kompānijas, viņa uz noslēgto vidi jeb bāru, kur noteikti nebūs neviena cita izņemot mūs, jo citādāk taču mēs sajauktos ar pastāvīgajajiem apmeklētājiem, ir uzaicinājusi tikai cilvēkus, kurus es pazīstu, kas varbūt pat ir labi. Vēl labi ir tas, ka mani pat varbūt aizvedīs mājās viņas tēvs, kuram tajā naktī laikam tāpat nekā labāka par iedzērušu jauniešu vešanu mājās nav ko darīt. Nav ne jausmas, ko es tajā pasākumā darīšu. Vēl es uzzināju, ka citā dienā iespējams notiks tāda kā pasēdēšana pie viņas mājās (beidzot es uzzināšu, kur viņa dzīvo, līdz šim viņa to neskaidru iemeslu dēļ ir slēpusi no manis (vai arī viņa grasās mani uz turieni vest tumšā busiņā, kad man aizsietas acis, lai es neuzzinātu?)). Un pie viņas, cik sapratu, ir uzaicināti tikai īpaši izvēlēti viesi. Vienīgais, ko es īsti nesaprotu, ir tas, kāpēc es tieku uzaicināts, jo pēdējos mēnešos es ar viņu gandrīz vispār neesmu runājis. Lai gan no otras puses, es esmu īpaši izvēlēto cilvēku draugs un būtu savādi mani neaicināt, ja viņus aicina. Un tomēr tas viss ir ļoti aizdomīgi. Current Mood: thoughtful (Comment on this)