20.5.24 12:56 - Dot
Sapist sevi pašam, dot, bet nepiedot. Saslēgt važās, palaist brīvi, neatdot. Garām slīdošam skatienam Tavam. Nemelot. Ar atvērtām acīm. Laimi nosapņot. Ļaut sirdspukstiem strauji aizjoņot. Melus sirds nesaprot. Asins spiediens, celiņš uz spoguļa viens. Nelietot. Vēnas tirpst. Un vaina nav Tevī. Pat ne sevī. Dot.
19.5.24 05:42 - 4am
Asvalts kas smaržo pēc lietus, cigarete. Tavu matu smarža, atmiņās, ne te. Kafija četros no rīta. Sajūta, kas uzzīmēta ar krītu. Nē, es nesāku tā katru savu rītu. Tikai šo, kad izlobu sirdi savu, konfekšu papīrīšos tītu. Tā truli, bez spīta, pa vienai kārtai, lobu, asfaltu no kaut kā sāpīgi tuva, bet pārāk spēcīgi ietīta. Pēc sešpatsmitās kārtas būs viņa, tava zelta atslēdziņa. Bet varbūt arī nebūs - velns viņu zina.
18.5.24 23:50 - Pirms pusnakts, mazliet
Kad parauj vaļā mazliet, to, kas tik ilgi bija ciet. Un vairs nezini, ko atstāt, ko izliet un kur tālāk iet. Domas neskrien, tās velkas lēni, mazliet, kad atrauj rētas, kuras vairs neaizvērt sev ciet. Kad parauj vaļā..
Un kā Tev, iet?
18.5.24 20:32 - Trīs
Trīs dienas un neviena nakts. Mīlestības, īstas, patiesas, brīvas. Tās trīs dienas, mazliet kautrīgas un stīvas. Pēc desmit gadiem. Trīs dienas - mīlestības. Trīs pieskārieni, trīs asaras un trīsas. Tik patiesas baltas un īstas. Sirds saraujas kamolā un pulsē, tās trīs būs par daudz, lai mulstu.