sarma-karma [entries|archive|friends|userinfo]
sarma

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 22nd, 2012|10:46 am]
kamēr man tas "es esmu neveiksminieks" periods beigsies, visa dzīve būs pajoņojusi garām. gribās atrast pogu "pause"
LinkLeave a comment

[Nov. 29th, 2011|01:43 pm]
izskatās, ka man tomēr vajag darbu parasto, kur uz darbu ir jāiet un jāsatiek cilvēki. Citādi mani garie mati būs jānogriež, jo tās pinkas vairs nebūs izķemmējamas
LinkLeave a comment

[Sep. 28th, 2011|11:54 pm]
Kā vispār apzinīga vecuma cilvēki spēj atrast motivāciju kaut kādai attīstībai, ja viņiem nav bērnu? Kā dēļ? Lai būtu kokčiki koijotos?
Link2 comments|Leave a comment

[Jun. 18th, 2011|03:17 pm]
jāpakojās. šodien aizmigšu jau Romā. protams, baidos, ka kaut ko sajaukšu, apmaldīšos, par to arī maksāju dārgi, pasūtot kalpu, kas sagaidīs lidostā un aizvedīs, kur vajag. apsolos pēc tam nebaidīties. attaisnoju sevi, sakot, ka tā taču ir pirmā reize man vienai.
LinkLeave a comment

[Jun. 5th, 2011|04:27 pm]
priecājos, ka man tagad ir tāfele. rakstīšu tagad visu pa jaunam
Link3 comments|Leave a comment

[Jun. 3rd, 2011|12:15 pm]
ir tik sūdīgi
LinkLeave a comment

[May. 17th, 2011|11:48 pm]
Dažreiz gribās kaut ko ierakstīt. Protams, visbūtiskākais ir tas, ka dzīvi jēgpilnu padara bērni. Tā nu es te savā bezjēdzībā un tukšumā turpinu kulties, līdz drīz būšu tik veca, ka pirmajam bērnam būšu par vecu. Kāpēc Jūs džeki negribat tos bērnus?
LinkLeave a comment

[Mar. 4th, 2011|09:18 am]
Mana pazemības mācīšanās ir diez gan sekmīga. Pirms gada nevarētu iedomāties, ka ļautu kādam sevi saukt par stulbu vai maznozīmīgu gadījumu. Vēl gan ir grūtu to uztvert ar smaidu, un ik pa laikam jādomā, vai es neesmu sevi neatgriezeniski pazaudējusi. Tā lūk man te iet.

Vēl es arī lēnām kļūstu par juristi. Mani draugi ir samērā kruti juristi, kuri ir svītrojuši un salikuši akcentus "pēc būtības"". Es daudz noskatījos, tāpēc tagad nav sarežģīti uzrakstīt prasības pieteikumu tiesai.
Link1 comment|Leave a comment

[Feb. 7th, 2011|06:39 pm]
ieziedos ar kafijas sviestu un tagad jūtos varens.
LinkLeave a comment

[Feb. 2nd, 2011|10:35 am]
Plosoties gripa. Pieklājības frāzes un daži patiesi ieniteresēti jautājumi par tēmu: Kā ar veselību? Vai dzer tējas? Vai aktīvi ārstējies? Pat Ministru prezidents, kura ikdienas komunikācija liecina, ka viņš nav cilvēks, ir saslimis. Līdz ar to, viņš varbūt ir cilvēks. Aptiekas ir pārpildītas, rindas nekust no vietas, jo cilvēkiem vajag ilgi parunāties par tēmu: "Iedod man kaut ko pret to un pret to..." Mārtiņa Freimaņa nāve droši visam stāstam par gripu un aktīvo ārstēšanos pielējusi vēl vismaz 10 litrus panikas.
Man ir patiesi žēl, ka cilvēks lēnām kļūst par zombiju. Katram mājās kaste ar zālēm, vitamīniem, uztura bagātinātājiem. Visas nepieciešamās potes. Uzturs - kaut kāda huiņa. Beidziet taču to bezmērķīgo zāļu rīšanu! Jums dzims slimi, alerģiski bērni un mainot dzīves vietu, vienmēr būs jāpiefiskē, kur ir tuvākā aptieka. Pat Veselības ministrija, tā vietā, lai aicinātu cilvēkus padomāt, vai tiešām katru reizi, kad iesāpas galva, kāja vai mati nepieciešamas zāles, aicina dārgāku zāļu vietā izvēlēties lētākas.

Manas attiecības ar sistētiskajiem sūdiem aprobežojas ar šķīstošā C vitamīnu iemalkošanu rītos pēc labām ballītēm. Aptiekās es iegriežos tikai, lai nopirktu minēto C vitamīnu un kosmētiku, jo laiks, kad man interesēja Postinors, ir pagājis. Kaut kādas nīkulības pazīmes pie manis atnāk tikai tad, ja es ļauju tam notikt (daudz darba vai maz mīlestības). Labākās zāles pret slimību ir gulēt un dzert. Un viss. Es vēl kūpinu eikalipta ēterisko eļļu un vēdinu telpas. Un neslimoju. Un man arī nesāp kāja un mati.
LinkLeave a comment

[Jan. 17th, 2011|01:53 pm]
Negribās justies kā tādai nevajadzīgai, liekai mugursomai
LinkLeave a comment

[Dec. 31st, 2010|12:44 pm]
Nevar jau visu laiku tikai par mīlestību un kartupeļiem. Vakar beidzot nolēmu aiziet patīrīt savu seju. Agrākā lieliskā rožiņa bija pārvērtusies par "ļoti interesantu gadījumu". Kad kosmētiķe centās uzminēt, kas ar mani ir noticis, atcerējos, ka vēl joprojām dzīvoju kaut kādā vasarā un vispār nerūpējos par savu ādiņu. Tagad man ir kaudze rīkojumu,kas jādara un viņas telefons - lai zvanot jebkurā laikā, jo tomēr ļoti interesants gadījums. Klausīšu
LinkLeave a comment

[Dec. 22nd, 2010|11:13 am]
Lai gan es nekad neesmu sev izvirzījusi nekādus mērķus, par ko man tur jākļūst, kas jāsasniedz, cik jāpelna un visas tās citas cilvēka cieņu pazemojošās lietas, man ik pa laikam vajag atbildēt uz jautājumu, vai mana dzīve tagad ir jēgpilna. Tā nu es sēžu un mokos ar šaubām. Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp
LinkLeave a comment

[Dec. 8th, 2010|10:07 am]
Šorīt atkal tas bija ieradies. Visas pasaules smagums. Atnāca līdzi uz darbu. Nopūtas. Gribās jaukas filmas un atkal uzpildīties.
LinkLeave a comment

[Dec. 1st, 2010|12:25 pm]
Ja man uz muguras būtu spuras, tās saceltos ik reiz, kad izdzirdu vārdu kopu "Par Labu Latviju"
LinkLeave a comment

[Nov. 16th, 2010|09:53 pm]
Šodien, lai gan forša darba diena, daudz domāju par vīriešu būtību. Izdzirdēju tik bīstamo "Tev viss tik labi sanāk!". Mazliet baiļu un nolemtības sajūtas par "sieviešu grūto likteni" (atceros klasisko, izšūto uzrakstu, kas redzēts vairākās "sirsniņmājiņās - Sievietes liktenis ir mīlēt un ciest!), bet tad metu to visu grāvī. Vnk ir jāpieņem, ka tādas būtības ir un viss. Ir labi :)
LinkLeave a comment

[Nov. 15th, 2010|12:37 pm]
Pēdējā laikā es esmu tik laba, tik laba. Turpmāk tā būs mana patiesā būtība
LinkLeave a comment

Lango sviestmaižu trieciens [Oct. 21st, 2010|04:43 pm]
Šodien apēdu kaut ko šausmīgu - Lango Klasisko sviestmaizi ar lasi. Jau sen skatījos ar aizdomām uz šīm maizītēm, taču šodien nebija citu iespēju. Starp divām švammītēm, kas pilda maizes funkciju un satur kopā niecīgo pildījumu, it kā bija jābūt mazsālītam lasim. Mana smalkā mēle drīzāk sagaršoja kaut ko pa vidu mazsālītam un mazliet kūpinātam lasim, kas liecina vien par to, ka zivs nav nekāda vakarēja, bet, iespējams, uz Latviju atvesta jau pērn. Neglāba pat lasim klāt pievienotie sargi - E202 un E211, no kuru apēšanas būtu jāsargā bērni. Mazliet šķidras majonēzes, kriksītis olas un gurķa. Protams, majonēze nav viss kaut kāda īsta majonēze, bet olu pulvera un augu eļļas maisījums, ko kopā neveikli satur stabilizētāji, regulatori un citi zvēri. Paralēli sliktajām garšas sajūtām, tagad mokos ar pašpārmetumiem. Gluži kā neizskaidrojamu iemeslu gadījuma rakstura sekss. Protams, saprotu, ka ne visi var atļauties tik gardas un estētiskas maizītes kā Index Cafe, jo tomēr ir jāņem vērā visādi produkcijas transportēšanas un realizēšanas faktori, taču arī tad maizītes var uztaisīt ēdamas. Ja man būtu autoratīvs vadības stils un iespējas to realizēt, es izņemtu visas tās maizītes no apgrozības.
Link7 comments|Leave a comment

[Oct. 20th, 2010|10:12 pm]
Uz kakla aizmidzis suns un es izbaudu dzīvošanu. Ir labi
LinkLeave a comment

[Oct. 10th, 2010|08:15 pm]
Šorīt ar savu mopsi iekāpu trešajā autobusā. Parasti citi pasažieri ir vai nu vienaldzīgi, vai arī fano - smaida, "ak, cik jauks sunītis!", "meitene, puika?" un tml. Bet šorīt - pavei - kāda sieviete krievu valodā izteica iebildumus par to, ka suns brauks autobusā. Nedebatējot par to, vai mopsis var vai nevar braukt autobusā, okupantiem vispār nav tiesību izteikt kaut kādus iebildumus, kamēr viņi nezin un nerunā latviešu valodā. Lai autobusā kāpj kaut 27 vācu aitu suņi un sambernāri!
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]