Below are the 20 most recent journal entries recorded in shodien's LiveJournal:

[ << Previous 20 ]

Tuesday, June 1st, 2010
1:45 am	Tā kā rīt (nu jau šodien) ir pirmā kalendārā vasaras diena, tad šodienas uzdevums bija sastādīt plānus nākamajiem trīs mēnešiem. Pa lielam jau viss ir skaidrs - izlaisties; aizbraukt kādā ceļojumā (ja ne vienā lielā, tad vismaz vairākos mini) - ko ļoti vajadzētu, ņemot vērā, ka pagājušā vasarā vispār paliku bez atvaļinājuma; rakstīt; nokārtot brīvprātīgo (Bulgārijas organizācija, pēc tam, kad paziņoja, ka viņiem ļoti patikusi mana izcilā motivācijas vēstule un viņi tipa mani gribētu, kaut kur nozudusi, un uz manu nākamo meilu ar jautājumu, ko tad man vajadzētu iesākt tālāk, kaut kā galīgi negrib atbildēt); bet izdomāju vēl šo to. Rīta pusē pie kafijas pārlasīju Vigula "istabu" ("pārlasīju" ir nosacīti, jo daļu dzejoļu lasīju laikam pirmo reizi), un biju diezgan lielā kaifā, un sapratu, ka šo varētu pasludināt par latviešu dzejas vasaru - tā kā patiesībā esmu no tās lasījusi ļoti maz, un uz prozu man pēdējā laikā galīgi nevelk (varbūt vienkārši nav uztrāpījies īstais autors, nezinu), arī populārzinātniskā, kas vienu brīdi mani ļoti interesēja (īpaši saistībā ar bak. lugu), kaut kā tagad arī vairs nenotur uzmanību. Man ir arī tāda neskaidra nojauta, ka dzeja varbūt var kaut ko atvērt "Alfrēda mājai" - bet tas ir tikai tā, sajūtu līmenī. Par AM runājot - nejauši atcerējos par grupu QueenAdreena, ko kaut kad vasarā biju skatījusies jūtjūbē, jo biju izlasījusi, ka seriāla "Skins" Kesijai daļēji kā prototips izmantota viņu soliste. Paskatījos vēlreiz tos klipiņus (Pretty like drugs, FM doll, Suck, For I am the way u.c.), un, lai gan tā mūzika galīgi nav tāda, ko es parasti klausos, kaut kas tajā beibē ir TĀDS. Tāds, ka man piepeši kļuva skaidras kaut kādas lietas saistībā ar AM, galv. varoni, respektīvi - jo pirms tam es biju kaut kur galīgi greizi aizdomājusies. Momentā pierakstīju divas lapas ar roku (plus viena bija no rīta saistībā ar vasaras tēmu). Rītdien - vajadzētu kaut kad būt tām recenzijām pieejamām, tad nu vajadzētu savākt un sākt domāt aizstāvēšanos. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Monday, May 31st, 2010
1:58 am	Šodien biju brīvprātīgā labdarības pasākumā bērniņiem ar īpašām vajadzībām. Grūti kaut ko uzrakstīt, jo. Nezinu. Jo liekas, ka es jūtos pārāk labi. Jo bija jauki un gaiši, kā spēlējoties ar jebkuriem citiem bērniem - bet te savukārt jāatzīst, ka man nesanāca (vai arī es necentos? vai pat kaut kādā pusapzinātā līmenī centos izvairīties?) komunicēt ar "smagākajiem gadījumiem". Bija labi pavadīta, piepildīta diena, bet - laikam jau ir jāizdara kaut kas vairāk, lai būtu sajūta "es izdarīju kaut ko labu". Skaidrs, ka es neesmu labs cilvēks. Lecīga, ambicioza, ar sevi pārņemta dirsa. Pat īsti lecīga nē, tikai tādā konvulsīvā veidā. Ko es ar to gribu teikt. Es nezinu. Es gribētu būt labāks cilvēks, bet. Tam nekad nav laika. Vienmēr ir kādas svarīgākas lietas. Vienmēr ir kāds stāstiņš, ko vajadzētu uzrakstīt - pat ja tas tiek atlikts gadiem; kāds ceļojums, kurā aizbraukt; vienmēr kāds stulbs interneta saits, kurā ieiet; nesanāk pat aiziet ciemos pie mammas, kur nu vēl mēģināt iepriecināt pilnīgi svešus cilvēkus. Es nezinu. Par to ir jāpadomā. Rīt, ha ha. Šodien viss. (Comment on this)
Sunday, May 30th, 2010
1:57 am	Ļoti īsi, jo jūtos nogurusi (kāds pārsteigums). Šodien - biju vecticībnieku dievnamā kopā ar draugu, kurš piedalās konferencē par šo tēmu saistībā ar savu bak. darbu. Līdz ar to esmu vismaz daļēji izpildījusi plānu - kopā ar viņu apstaigāt vietējās baznīcas. Vēlāk pavadīju viņu uz autobusu uz praksi, bija jauki, atcerējāmies mūsu pirmo randiņu un tādas lietas. Vēl mazliet lasīju, daudz sēdēju internetā, mazliet paskatījos kaut kādu populārzinātnisko filmu, bet ātri apnika. Naktī parakstīju 3 lpp. par A.M. protagonisti - negāja baigi raiti, ir sajūta, ka kaut kur strēgstu, bet tas jau arī ir dabīgi, nevar vislaik iet kā smērēts. Par citām lietām citreiz. Rītdien plānots piedalīties kā brīvprātīgajam darba spēkam vienā labdarības pasākumā. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Thursday, May 27th, 2010
3:15 am	Šodien - noskrēju 40 min. Ir līdzīgi kā ar rakstīšanu - ķermenis sāk piešauties pie tā, kas notiek tikai pēc kādām pirmajām 20 minūtēm, bet pēc tam jau aiziet. Dienas galvenais sasniegums noteikti ir tas, ka daudzmaz savedu kārtībā to CV (ar milzīgām mokām, tā tabula vislaik gļukojās utt. Jānokačā laikam tomēr tas words, open office dažkārt ir izcili murgains) un kopā ar motivāciju nosūtīju Bulgārijai. Es aizvien vairāk kaut kā sevi iztēlojos tur - es gan neesmu nekāda "vizualizēšanas" metodes piekritēja, dzīvē VIENMĒR viss notiek citādāk, nekā tu "iztēlojies" - bet "iztēlošanās" tik un tā paliek viena no manām mīļākajām laika nosišanas nodarbēm. Parakstīju 3 lpp. par "A.M." protagonisti - kaut kas pavirzījās uz priekšu, vismaz nedaudz, noteikti. Sapratu, ka stāsts man ir tas pats, kas Ingai, tikai drūmā, melnā, slimīgā versija ar drausmīgām beigām, ha ha. Neesmu nevienu satikusi trīs dienas (ja neskaita runāšanu pa telefonu) - tā man iet uz to iespringšanu uz socializēšanos, ha ha. Pirms kāda laika ar draugu runājām par 16 gadīgo burātāju, kas vienatnē bez apstājas apceļojusi apkārt zemeslodei - skaista meitene, rozā jahta, 210 dienas vienatnē. Draugam tas likās kaut kas psihs - tieši tie 7 mēneši vienatnē, viņš teica, ka nojūgtos. Man likās, ka es nē; bezmaz vai "ka derētu". Bet reāli jau pēc nieka trīs dienām sākas kaut kāds diskomforts. Būtu interesanti vismaz kādu mēnesi pamēģināt - tikai ne kaut kādā meža būdiņā, tas jau būtu kaut kāds pārāk "Antikrista" variants; drīzāk vienkārši kaut kādā svešā pilsētā, kur nevienu nepazīsti un neviens nealkst pazīt tevi; bez telefona, bez interneta; protams, tas nav ne tuvu tāds hārdkōrs kā viens pats jūras klajā, bet vismaz kaut kas uz to pusi. Un vēl, protams, skatījos Glee un Lady Gaga akustiskos klipus (esmu viņas liela fane). Ko rīt - nezinu. Ja ir normāls laiks, varētu izvilkties no mājas un aiziet uz kādu izstādi; paskatīties kādu filmu mājās; palasīt, parakstīt; nekāda lielā virsuzdevuma laikam nav. Ārprāts, jau sāk palikt gaišs. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Wednesday, May 26th, 2010
3:42 am	Šodien - no rīta palasīju Makkī; tad uzkopu māju nedaudz; tad paskatījos "Jeeves and Wooster" un "Kramer vs. Kramer", kas ir ļoti kruta filma. Ārā neizvilkos, jo bezmaz vai visu dienu lija. Neko radošu neparakstīju; toties - man bija pienākusi atbilde no vienas Bulgārijas organizācijas, kas nudien meklējot brīvprātīgos, un tad nu es uzrakstīju viņiem motivācijas vēstuli, manuprāt, ļoti labu, visādā gadījumā krietni labāku nekā to, ko biju nosūtījusi tai vienai Polijas organizācijai kādu laiku atpakaļ. Rīt būtu daudzmaz jāsaved kārtībā CV Europass formātā, un tad jāsūta viņiem un jāskatās, kas tur sanāks. Esmu mazliet sadzērusies tēta taisīto mājas vīnu šobrīd un jūtos ļoti laimīga un optimistiska par to visu (izņemot varbūt CV rakstīšanu, kas nav nekas diži patīkams). Rītdien darāmais tātad ir daudzmaz skaidrs. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Tuesday, May 25th, 2010
2:42 am	Šodien - piecēlos daudzmaz laicīgi - vienpadsmitos, nevis pusvienos, tas ir. Lasīju rīta pusē Makkī, mazliet padomāju par "Alfrēda māju" (tā sauc to 2. kursa ludziņu). Izvilkos ārā pastaigāties - bet nav īsti labi tā pastaigāties bez noteikta mērķa, es vienmēr ieklīstu kaut kādos veikalos, labākajā gadījumā grāmatu, bet daudz biežāk tās ir kaut kādas šmotkas vai drogas. Vakara pusē nejēdzīgi daudz interneta, tomēr beigās padarīju arī kaut ko jēdzīgu - pasūtīju meilus dažām Bulgārijas organizācijām (piecām). Beigās saņēmos un parakstīju 3 lpp. ar roku par "A.M." galv. varoni. Tā kā visumā - nav nemaz tik sūdīgi, lai gan par ļoti piepildītu dienu arī nevar uzskatīt. ista Rīt derētu paskriet - svētdien noskrēju 5 km dnci Rīgas maratonā, bija forši, bet liekas, ka ir jātrenējas lielākiem gabaliem, tie pieci vairs galīgi neliekas nekas īpašs. Varbūt jāpiesakās "Zelta kedai" uz 10 km. Varbūt piezvanīt kādam un sarunāt satikties. Varbūt uzkopt māju (diezgan labs plāns, patiesībā). Varbūt aizvilkties līdz Depiķim un nopirkt kādu istabas augu - tie mani vienmēr iepriecina. Nezinu. Pārējais viss kā parasti (parakstīt, pacensties pabīdīt kaut ko darba sakarā). Varbūt aiziet ciemos pie vecākiem - varbūt arī nē, nezinu. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Thursday, May 20th, 2010
2:18 am	Šodien: - pārlasīju visas ar roku rakstītās lapas, kas tapušas bak. lugas laikā. Bija diezgan laikietilpīgi (jo sarakstīts ne pa jokam), un interesanti, un, kas ir galvenais, iedvesmojoši, jo, lai gan rakstot visu laiku ir licies "fak, kāda putra" un "es tam neticu", un "viss notiek gliemeža gaitā", un "bāc, cik man ir sūdīga iztēle", un "es šobrīd gribu darīt jebko, tikai ne rakstīt", tomēr tagad var redzēt, ka tas viss tiešām ir palīdzējis, un gandrīz katrā reizē kaut kas ir vismaz mazliet pavirzījies uz priekšu. - sarunāju plānu uz piektdienu - iet piknikā sēdēt parka zālājā, tā kā tas tagad ir atļauts. Sapucējos un izgāju ārā pastaigāties, kas bija ļoti patīkami, vienīgais, nevajadzēja iet tajā Galerijā Centrs, kur man tāpat nebūtu prātīgi neko pirkt, jo ir jātaupa nauda - jo īpaši tāpēc, ka ar iespringšanu uz jauna darba (tostarp brīvprātīgā) meklēšanu man galīgi neiet. - noskaidroju, kad ir aizstāvēšanās. Ļ. labi. Jūtos dīvaini optimistiski tā visa sakarā - lai gan viens no recenzentiem ir tāds, no kura es reāli raustos, patiesībā jau man ir interesanti uzzināt, ko viņš par to visu domās. Ja arī domās, ka pilnīgs sūds, nekas, paraudāšu un dzīvošu tālāk. Es taču viņam neko neesmu parādā. - parakstīju (arī vakar) 3 lpp. ar roku par to 2. kursa darbiņu, ko man gribētos apgreidot. Ir sajūta, ka viss kaut kas tur palēnām veras vaļā - lai gan stāsts ir nenormāli drūms un paliek aizvien drūmāks, totāla čerņa; nekas, tā arī var būt. Galu galā, tā bija čerņa arī tajā vecajā, 2. kursa redakcijā - bet tagad es to varbūt varu uztaisīt par mazliet sakarīgāku un pamatotāku čerņu. Rītdien paredzēts satikties ar Ingu, kas ir labi; vakar izdomāju, ka satikšanās ar cilvēkiem ir viena no tām lietām, uz kurām derētu mazliet iespringt - tā kā bak. lugas laikā biju to stipri atlikusi (ar ieganstu "pēc tam"). Rīt vai parīt vajadzētu paskriet; 7dien minimaratons. Ideāli, protams, būtu BEIDZOT pasūtīt meilus visādām Bulgārijas iestādēm - lai gan es kārtējo reizi esmu nokavējusi vispārpieņemtos projektu dedlainus. Nopirkt jaunu bloknotu un pildspalvas. Parakstīt. Rakstīt ir labi. Tas iedod visam kaut kādu jēgu. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Tuesday, May 18th, 2010
1:29 am	Kaut kāds slinkuma posms atkal panesies. Šodien iesāku kārtot drēbju skapi un pat to nevarēju līdz galam novest. Pie vienīgajiem dienas lepnumiem laikam var pieskaitīt to, ka paskrēju (36 min. bez pauzēm, bija labi) un ka nosūtīju vēstuli katedrai (kas prasa dažas minūtes laika un ak vai cik ilgu saņemšanos). Un daļēji vēl to, ka noskatījos kopā ar draugu filmu, "Trūmena šovu". Visādi citādi esmu superlaiska (kas vēl bija okei brīvdienās, bet nu jau sāk palikt par traku). Ik pa brīdim ēdam šokolādes kūku, kas sanāca itin garšīga - vienīgi nenormāli trekna, īsta kaloriju bumba, manam draugam sākas vēdergraizes bezmaz vai pēc katras reizes, kad viņš tai pieķeras (forša dāvana, ne :D). Rīt jāmēģina mazliet savākties un pasekot sev vairāk līdzi; nezinu, ko vēl tur teikt. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Saturday, May 15th, 2010
2:16 am	Šodien - uzcepu šokolādes kūku (vēl nezinu, kā garšo, to rīt būs iespēja atklāt manam draugam, kurš, cerams, atgriezīsies no prakses); paskrēju 33 min, pašsajūta laba; nokačāju un klausījos visādu jaunu mūziku (mans mīļais Rufuss Veinraits maija beigās būs Tallinā, es taisni raudu, ka laikam nekādi nesanāks uz turieni tikt); noskatījos Vudija Allena "Scoop"; atradu, kur internetā var lasīt Bībeli (viņa taču ir bezdievīgi gara! bet, lai rakstītu to "Dieva" gabalu, nāksies izlasīt; kas nozīmē, ka vispirms laikam ķeršos pie tās otras idejas); runājot par otro ideju, pārlasīju to 2. kursa gabalu, bet neko diži domāt šobrīd nenesās (atļāvos izdzert vienu alu, big mistake). Aptuveni tā. Ko rīt - nezinu, it kā ir muzeju nakts un laikam mana drauga diena. Nu, ja izdodas kaut vai bišku parakstīt, tas jau būs great success. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Friday, May 14th, 2010
1:44 am	Okei, šodien neko diži jēdzīgu neizdarīju, vienkārši labi pavadīju laiku. Iegādāju visu nepieciešamo drauga dāvanai; biju uz krutu izrādi, "Svētceļnieku" Ģertrūdes ielā; pasēdēju bārā ar draudzeni pēc tam (izdzēru glāzi vīna, kas galīgi nobremzēja jebkādu vēlēšanos "strādāt ar sevi"). Paskatījos e-bibliotēkā Ginta Andžāna bak. eksāmenu (neprasiet, kāpēc, lol). Bulgārija manam meilam neko nav atbildējusi, tā nu ne pie kādas motivācijas neķēros (baigais attaisnojums, ha). Rīt - galvenais, kas jāizdara - jāmēģina uzcept šokolādes kūka (daļa no dāvanas). Būtu labi paskraidīt. Būtu labi atrast to 2. kursa darbiņu un izlasīt, un kaut ko padomāt šajā sakarā. Nezinu, ko vēl. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Thursday, May 13th, 2010
2:55 am	Kārtējo reizi jūtos sagurusi, tādēļ ļoti īsi. Šodien pēc krietna pārtraukuma biju skriet - bija ļoti labi, 33 min bez pauzēm. Vienīgais, jānopērk tomēr tas rokas pulkstenis (mobiļņiks, ja nav zem jaciņas, kaut kā stulbi kratās). Biju pasākumā soc. fakultātē, jauki, prātīgi iedzēru un pakomunicēju. Parakstīju 4 lpp. ar roku - par to vienu ideju, ko it kā biju atlikusi vēlākai rakstīšanai - nu, lai neaizmirstas, visādā gadījumā. Uzrakstīju e-pastu Bulgārijai, motiv. vēstulei gan nepieķēros. Ā, un vēl dienas sākumā domāju visādas gudras (ha, ha) domas, par nacionālo identitāti, par to, ko nozīmē "būt latvietim". Derētu it kā kaut kur pierakstīt, bet, protams, slinkums un nezinu kad. Rīt diezgan daudz darāmā - jāgatavo draugam dāvana; iespējams, jāraksta tā motivācija (bet jācenšas ļoti vienkāršā un cilvēcīgā veidā, nevajag neko samudrīt); vakarā teātris. (Nez, vai normāliem cilvēkiem, kas strādā pilna laika darbu, tas arī skaitās "daudz darāmā", ha ha.) Labi, eju gulēt. Un tas arī šodien viss. (P.s. Šodien pēc ilgiem laikiem man tiešām patika savi mati.) (Comment on this)
Wednesday, May 12th, 2010
3:51 am	Šodien: - izvilku sevi ārā no mājas; skriet gan nesadūšojos, bet tomēr. Aizgāju līdz Stokmanam meklēt draugam vārda dienas dāvanu, rezultātā nopirku zeķubikses, ha ha. Bet laikam arī par dāvanu izdomāju. Cena gan galīgi nepatika, bet izlēmu, ka varbūt šajā sakarā nav ko žēlot naudu (jo attiecīgais variants tiešām likās īstais). Pa ceturtdienu - piektdienu jāsagatavo viss. - uzrakstīju to e-pastu vadītājai (bija nenormāli grūti saņemties, tāpēc tā patiesībā ir dienas ievērojamākā "strādāšana ar sevi"). Vēlreiz pārlasīju lugu, un man joprojām patika. Zināms narcisisms tajā visā, protams, ir, ha ha. - uzrakstīju 3 lpp. ar roku par tēmu "ko tagad varētu rakstīt". Piefiksēju 4 idejas - īsti nevaru starp divām izšķirties, kurai varētu ķerties klāt pirmajai. Izdomāju, ka man tomēr vajag visās screenwriting grāmatās glorificēto "tāfeli", kuru mēģināju ieviest jau bak. lugas laikā, kaut kad ziemā, bet īsti nesanāca, jo tad bija tas milzu kauns; tagad liekas, ka varētu nebūt tik traki. Cik atceros, JYSKā kaut kas līdzīgs tai sapņu tāfelei bija. Un tad vēl visādi sīkumi. Rīt domāju vakarā aiziet uz SZF pasākumu (mērķis, kā parasti, pārāk nepiedzerties, lol), tāpēc laika kam citam būs maz. Bet ko noteikti vajadzētu - kā minimums uzrakstīt e-pastu Bulgārijas brīvprātīgajam darbiņam un vismaz iesākt motiv. vēstuli. Ja to izdarītu, tad jau viss pārējais nebūtu tik svarīgi. Man gan bailes, ka pa šo laiku viņi jau būs atraduši kādu citu; bet tā vēstule noderētu arī nākotnei tādā gadījumā. Ja saņemtos paskriet, būtu vispār ideāli - no sava skaisti sastādītā grafika atpalieku par kādu mēnesi, ha ha (bet tas arī tika sastādīts kā utopiskais grafiks, galu galā). Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Tuesday, May 11th, 2010
3:24 am	Šodien sapratu, ka ir pirmā reize apmēram 6 gadu laikā, kad man vairs nav nekādu parādu, es esmu izdarījusi visu, ko esmu citiem solījusi (protams, atskaitot visādus sīkumus kā "jā, mēs aiziesim pie tevis ciemos" utt.). 2. kursā man uzradās pirmais mācību parāds, kuru nokārtoju tikai tad, kad bija uzradies tas lielais, kuru iesniedzu 5dien (tas arī ir attaisnojums, kādēļ labu brīdi nerakstīju te neko). Protams, tur vēl var gadīties visādi sarežģījumi, un par īsti nokārtotu to varēs uzskatīt tikai pēc aizstāvēšanās; bet vismaz uz šo brīdi esmu izdarīju visu, ko varēju. Sajūta ir dīvaina - un laba, ļ. laba. Tagad atliek tikai bezgala garais saraksts "ko es esmu apsolījusi sev", ha ha. Šodien sarakstīju uz lapiņas visādas lietas, ko darīt, pamatā sīkumus, bet tik un tā paveicu tikai mazu daļiņu. Otro reizi dzīvē nokrāsoju pati sev matus - pirmā bija dizāsters (nevis rezultāta, bet iekšējās panikas ziņā) un izlēmu, ka turpināšu to uzticēt mammai, bet šoreiz biju noskatījusies jūtūbē viģiku un nebija tik traki, likās, ka ar laiku varētu piešauties pavisam ciešami. Nosūtīju savu darbu kursabiedrenei, kas arī šogad iesniegusies - pirmo reizi pēc ļoti ilgiem laikiem ir tā sajūta, ka gribas, lai citi lasa manis sarakstīto, un lai izsakās, un lai tas tiek kaut kādā veidā publiskots; nav vairs tas nenormālais kauns (lai gan brīžiem tomēr uznāk lēkmes, bet pagaidām tās izdodas visnotaļ veiksmīgi izrubīt). Ierakstīju šeit. Ar to laikam šodienai būs gana - joprojām atļauju sev tādu vieglo režīmu, tipa, esmu pelnījusi (vakar nopirku Cosmo un šonakt noskatījos čikfliku (Leap Year, tīri labu priekš sava žanra), kas manā vērtību sistēmā ir kaut kas līdzīgs treknām, šķebīgi saldām kūkām, ko ik pa brīdim tomēr prasās). Rītdien, ja būs okei laiks, varētu paskriet; derētu parakstīt dienas trīs lappuses ar roku - par tēmu, pie kā es varētu strādāt tagad; varbūt aiziet uz teātri; noteikti uzrakstīt vienlaikus laipnu un dirsīgu e-pastu vadītājai (tur viss izvērtās ļoti dramatiski beigās); ideālā variantā kaut ko pasākt brīvprātīgā darba sakarā. Un vēl šādi tādi nieki. Diezgan daudz patiesībā. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Friday, April 30th, 2010
3:18 am	Slinkošana ir mazliet ievilkusies, tomēr nav tā, ka šodien galīgi neko neizdarīju. Pirmkārt, izvilkos ārā, ko nebiju darījusi nez cik dienas. Vienkārši pastaigājos kādu stundiņu - bet uz pēdējo dienu fona tas arī ir daudz. Iemēģināju e-bibliotēkas audiogrāmatu fīču - manam draugam ir smadzeņu satricinājums (kaut kāds urla iesita pa seju uz Katoļu ielas), līdz ar to viņš neko jēdzīgu padarīt nevar, tostarp lasīt (tieši tad, kad biju izdomājusi sadūšoties viņam iešķiebt lugas 1. draftu kā testa auditorijai), tāpēc iespēja klausīties grāmatas ir ļoti svētīga. Noklausījāmies Marta "Mūsu dziesma" paša lasījumā un lielu daļu "Mehāniskā apelsīna" - lai gan klausījos ar vienu ausi un ar pārtraukumiem, tomēr ar to pietiek, lai gana spilgti atsauktu atmiņā jau lasītu grāmatu. Šādā pat veidā varētu paklausīties Faulza "Kolekcionāru", par kuru vakar kā reiz iedomājos - vēlreiz lasīt slinkums, bet izlaist cauri kā fona troksni varētu būt okei. Pamēģināju jaunu variantu dārzeņu sacepumam (vokā, kartupeļu bija par daudz un tie sagāja biezenī, bet citādi bija tīri okei; esmu iemīlējusies koriandrā). Nenoslinkoju uz jūras sāls kāju vannu (kas man mūžīgi aizmirstas). Nekādus labojumus lugā neveicu; kas ir slikti, bet parakstīju 3 lpp. ar roku par tēmu "kādus labojumus varētu un vajadzētu veikt". Darāmais ir daudz - bet ne nereāli daudz. Rītdien vajadzētu vēl parunāt ar Annu, kura ir mana pirmā testa auditorija; un būtu labi dabūt vēl kādu viedokli (jo ir jautājumi, kuros manas un vadītājas domas nesakrīt). Un sākt iet visam kārtīgi un brutāli cauri. Noteikti jau dienas sākumā aiznest kompi prom no interneta, jo tā ir mana problēma numur viens. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Thursday, April 29th, 2010
2:10 am	Šodien atļāvu sev atpūsties. Iepriekšējās dienas diezgan daudz rakstīju un pabeidzu tādu kā pirmo draftu, pie kura gan laikam vēl diezgan būs jāpasvīst. Skriet arī nebiju, jo bija pārāk auksts, bet vienu silto dienu vienkārši noslinkoju. "Strādāšanas ar sevi" sakarā var minēt vienīgi to, ka saņēmos un izmēģināju pagatavot jaunu ēdienu - kopā ar Kārli cepām kartupeļu pankūkas, sanāca tīri okei, vienīgi nākamreiz jāliek vairāk sāli un arī citas garšvielas. Rīt noteikti centīšos ierakstīt te kaut ko vairāk. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Saturday, April 24th, 2010
3:33 am	Nebiju pie interneta, tāpēc par vakardienu šodien: “Fak, fak, fak, kā tas var būt, ka ir jau ceturtdiena. Šodien darīju visādas foršas lietas, visu dienu jutos ļoti labi, bet pienāk vakars un ir klāt panika, ka šonedēļ tik maz esmu uzrakstījusi. Jo īpaši tāpēc, ka palasīju McKee Story, un sapratu, ka man tomēr īsti nav skaidras beigas, un viņš raksta, ka beigas ir 75% no visa. Lai gan izfunktierēju vienu svarīgu lietu, kā visu padarīt krietni jēdzīgāku (tas diemžēl nozīmē, ka ir jāiet kaudzei ainu cauri un jāveic labojumi) – tomēr: fak, fak, fak. Gludināju, izmēģināju kafijas biezumus kā skrubi (diezgan feini), ziedos ar krēmiem, mīlējos, taisīju ēst, noskatījos Glee jauno sēriju (kas bija ļoti superīgi feministiska) – bet kāds no tā visa labums, fak! Uzrakstīju naktī kādas divarpus lpp. lugas, mazliet nomierinājos, bet vienalga stress, stress, stress paliek. Viss, vairs nekādu tusiņu, ņi dņa bez stročki. Un tas arī šodien viss.” Un par šodienu – samērā pieklājīgi pastrādāju. Ja tādos tempos turpināšu, tad ir pat sajūta, ka varētu to visu tiešām pabeigt (pēdējais laiks tādai atklāsmei, ņemot vērā, ka sestdiena ir dedlains aizstāvēšanās maksas pārskaitīšanai). Sapratu, ka nav vairs laika ar kaut kādu pieteikumu vai pirmo ainu sūtīšanu – jāmēģina tuvākajās dienās (teiksim, trīs – lai gan ideāli, protams, būtu divās) daudzmaz tikt galā ar pirmo draftu, nosūtīt (vienalga kam, tā kā mana vadītāja ir slimnīcā), pēc tam ir aptuveni nedēļa, lai veiktu labojumus, un nedēļa teorētiskajam. Es to varu. Tas ir daudzmaz reāli. Viss ir kārtībā. Viss ir labi. Viss ir kārtībā. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Thursday, April 22nd, 2010
5:34 pm	Vakar Tas viss bija vakar (šodien tikai iepeistoju): "Šodien biju pie ārsta – izstāvēju visādas rindas, man izrakstīja tabletes asinsrites veicināšanai un jūras sāls pēdu vanniņas (jāsaka, kāju turēšana karstā ūdenī ir, iespējams, vispatīkamākais ārstēšanās veids, tā kā varu būt vairāk nekā apmierināta ar šādu iznākumu). Šķiet, pie visām manām kaitēm vainīgs būs vien tas pats vecais zemais asinsspiediens. Laikam ir jāsamierinās ar faktu, ka mans ķermenis lēnām, bet neatlaidīgi ir uzsācis savu sabrukšanas procesu, ha ha. Kas man atliek – skriet, dzert ūdeni, rīt dabīgos uztura bagātinātājus. Tas nav slikti. Tas vismaz rada kaut kādu darbošanās ilūziju. Vēl es šodien visādi izklaidējos ar savu draugu. Viņš mani aizveda uz teātri – ļoti nesmieklīgas komēdijas “Smieklīga nauda” ģenerāli Nacionālajā – bet to īsti nevar skaitīt par “strādāšanu ar sevi”, drīzāk tīrāko laika tērēšanu. Toties “strādāšanas ar sevi” sakarā var minēt to, ka nosolījos viņam vairs nežēloties par saviem matiem – viņš gan neticēja, ka tas vispār ir iespējams; laikam es to daru daudz, daaaudz vairāk un biežāk, nekā man pašai likās. Es tomēr ticu, ka ir iespējams to kontrolēt – un varbūt pat beigt īdēt arī par savu sejas ādu, lol. Vēl manam draugam radās ideja, ka man vajagot uzkačāt ķeršanas refleksu – jo viņam tāpat kā lielākajai daļai vīriešu patīk lietas pamest, nevis normāli pasniegt rokā; es gan visādi pretojos, ka tur ir jāattīsta vesela jauna maņa, telpiskā domāšana bla bla bla, un vispār, tas nemaz nav tik vienkārši, kā viņš iedomājas, bet patiesībā doma nav slikta. Plus, tā kā viņš sadauzīja manu yo-yo, tad ar to trikus es vairs mācīties nevaru, ha ha. Un pats galvenais – parakstīju; sākumā ar roku (pilnas 3 lpp. gan nesanāca, bet sapratu, kur iepriekšējā tekstā ir kļūda un tad viss kaut kā sagāja kopā) un pēc tam kādu lappusīti pusotru lugas teksta. Ir diezgan skaidrs arī rīt rakstāmais. Un tas arī šodien viss." (Comment on this)
Wednesday, April 21st, 2010
3:35 am	Šodien diezgan daudz domāju par neesošo "nelaimīgā cilvēka" scenāriju. Būtu skaisti, ja es tik daudz domātu par bakalaura lugu; bet ar to laikam ir jāsamierinās - ir iemīlēšanās fāze; un ir ilgais, piezemētais, nereti nomācošais "tagad mums laikam jāsāk pie savām attiecībām strādāt" posms (kas man tagad ir ar lugu). Bet ko es gribēju uzrakstīt - "nelaimīgajam cilvēkam" es tagad zinu ne tikai žanru, bet pat kaut ko līdzīgu idejai (vēl viena lieta, kas man, sākot strādāt pie kāda darba, parasti ir ļoti miglaina) - un ideja ir "cilvēkam NAV jābūt nelaimīgam, lai radītu kaut ko krutu". Tas it kā liekas pats par sevi saprotams, bet man iekšā joprojām ir visādi aizspriedumi par šo tēmu; vismaz kaut kādā neapzinātā līmenī man joprojām ir tā sajūta "ES PAR MAZ CIEŠU". "Es esmu par maz traumēta". "Man nav dzīves pieredzes, esmu kusla princesīte, kurai vienmēr ir rezerves variants "vecāki", ko gan es varu pateikt PAR DZĪVI". Esmu ļāvusi dažiem cilvēkiem pret sevi izturēties visai draņķīgi, jo man ir licies, ka "tā man vajag"; vai vēl trakāk - "bet viņi taču ir ļoti talantīgi, talantīgiem cilvēkiem piedienas būt pakaļām". Un tas nav pareizi. Ar to ir jāstrādā. Vēl es šodien noskaidroju pieņemšanas laikus ārstam (ir dažas sīkas vainas, kas jāsadakterē) un satikos ar draudzenēm, bija ļoti forši. Naktī mazliet parakstīju, ap pusotru lpp. (lai gan sākumā draaausmīgi negribējās, bija milzīgs kārdinājums vienreiz nolūzt blakus draugam vienlaikus ar viņu). Sapratu, ka strēgstu pie "brāļu attiecībām", kuras vajadzētu sīkāk, kārtīgāk izrakstīt; tas nozīmē - rīt atgriežamies pie 3 lpp. "ar roku" (ja vajadzēs, vairāk). Sapratu, ka patiesībā ir jau tomēr diezgan daudz uzrakstīts - ne tikai apjoma, bet arī saturiskā ziņā. Rīt ir daudz ko darīt. Un tas arī šodien viss. (1 Comment |Comment on this)
Tuesday, April 20th, 2010
3:27 am	Okei. Pēdējās dienas esmu izlaidusi - katru reizi, protams, ir bijis cits (ļoti labs, ha ha ha) iemesls. Ir svarīgi atgādināt sev, varbūt pareizāk teikt - pārformulēt, kādēļ es gribu šeit rakstīt. Protams, daļēji, lai izkontrolētu "lielos mērķus" - tādus kā "bakalaurs" vai "brīvprātīgais darbs". Taču ne mazāk svarīgi ir piefiksēt "small change", tādas kā - šodien es piepumēju gumijas laivu (kopā ar draugu, protams). Šodien es pieteicos skatīties JRT izrādi internetā. Šodien es sapratu, kuri ir mani dienas mīļākie brīži - neilgi pēc piecelšanās, skan Radio klasika, es sēžu savā stūrītī pie loga, ar kafiju un grāmatu (Story by Robert McKee); tas ir svarīgi. Šodien es izdomāju (laikam daļēji jau iepriekšējās dienās, bet šodien skaidrāk) ideju scenārijam - protams, man nav laika ar to tagad strādāt, bet man tā ideja liekas kruta, galvā bezmaz vai gatavs treileris (tāds īsiņš, tiesa) (pagaidu nosaukums - "Nelaimīgs cilvēks", ha ha) (es pat zinu žanru - t.s. disillusionment plot; tas priekš manis ir daudz, jo visās scriptwriting grāmatās kliedz "izstudē savu žanru, noskaties visas iespējamās sava žanra filmas, to apiet vienkārši nav iespējams"; bet es nekad nevaru saprast, kas tad tas īsti ir, ko es rakstu, un līdz "žanra izstudēšanai" nemaz netieku). ŠODIEN, tas ir tas, kas ir svarīgi. Un pēc tam var piebilst - jā, šodien es noskrēju 33 min., tiesa ar mazām pauzītēm (pirmā, lai apklusinātu liesu; otrā, lai apskatītos vāverīti kokā); un es mazliet parakstīju, ap 1 lpp. Un tas arī šodien viss. (Comment on this)
Friday, April 16th, 2010
4:10 am	Nosūtīju. Šodien neko vairs nerakstīšu, ha ha. (Comment on this)