uzklausi mani, palīdzi man
dienas, nedēļas, mēneši, gadi
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
kliedzienus nedzird, dzird čukstus
9. Jul 2008 @ 15:39 so run
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
tas, kurš smejas pēdējais, vienkārši nesaprot joku
20. Sep 2007 @ 00:17 saka:
grēksūdze
1 raksta
uzraksti
uz ierakstu
Viņš man vienmēr teica, ka es esmu kā no ledus.
Bet vakar viņš pateica tā: "Redzi, Tu neesi no ledus, Tu esi no akmens. Jo ledus kūst siltumā, bet akmens mūžīgi paliek tāds, kāds ir - nemainīgs, sastindzis."
6. Sep 2007 @ 15:42 saka:
grēksūdze
1 raksta
uzraksti
uz ierakstu
Cilvēki viens otram bojā dzīvi.
31. Aug 2007 @ 11:14 Alkoholisms.
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
Visu es noslīcinu alkoholā. Savu dzīvi un sapņus. Kad es biju maza, tad laikam mans jūtīgums izpaudās visvairāk. Ir cilvēki, kas var panest daudz, bet ne es. Kad man pateica kādu sliktāku vārdu, es uzreiz sāku raudāt. Es malu savu aizvainojumu sevī vēl ļoti ilgi, nekad nespēju neko aizmirst. Ar laiku es to aizvietoju ar naidu savā sirdī. Naidu pret pasauli, kas ik dienas vēlējās man nodarīt pāri. Domās par to, vai sāpēm tiešām nekad nepiemāls gals. Mani nepiepildītie sapņi, slimības, vecāku šķiršanās un visbeidzot nelaimīgā mīlestība. Tas viss kopā veido tādu dziļu sāpju miklsi un alkohols reizēm palīdz to atvieglot. Visbeidzot es raudāju pie viņas gultas un dziedāju: "Celies meitiņa, mana sirsniņa..". Bet viņa bija auksta kā ledus un nekustējās.

To mirkli es neaizmirsīšu nekad.
24. Aug 2007 @ 12:05 Maniem godājamiem vecākiem.
grēksūdze
2 raksta
uzraksti
uz ierakstu
Es jūs ienīstu par to, ka jūs man likāt nākt pasaulē, jo nav nekā ļaunāka par dzīvi.
Tur viss ir pa īstam.
17. Aug 2007 @ 11:13 Es gribu nomirt.
grēksūdze
1 raksta
uzraksti
uz ierakstu
Jau kopš bērnības es vienmēr to esmu vēlējusies. Nē, tas nav tā kā jobans emo vai vēl nezin kas. Bet, ja man uz ielas pienāktu klāt kāds un teiktu: "Nāc, es tev palīdzēšu aiziet." Es ne mirkli nešaubīdamās aizietu viņam līdzi. Vienalga, lai arī cik ļoti man tajā dienā būtu veicies.. dzīvesprieks nekad man nav piemitis.
Tā dīvaini.. kad vecākiem piedzimst vēl bērni, viņi pavisam aizmirst par pārējiem. Stulbi sanāk, viņiem bērnu ir daudz, bet man vecāki ir tikai vieni.
16. Aug 2007 @ 11:28 You are the fucking "one".
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
mūzika: Placebo - Without You I'm Nothing

- Tu izskaties pretīgi.
- Tu laikam mani sajauci ar sevi.
5. Aug 2007 @ 21:11 naids
grēksūdze
1 raksta
uzraksti
uz ierakstu
mana idiotiskā pārliecība
ka esmu nekam nederīga
mans mūris mani apskauj jau 20 gadus
nemainās nemaz
5. Jul 2007 @ 17:36 Šodien.
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
Stāvēja autiņā karoč kaut kāds tantuks, izskatījās, ka šai palicis baigi sūdīgi. Es tipa sēdēju, bet viņai pilni baigi. Izskatās, ka kaut kas būtu nācis uz augšu... Man bija bail, ka viņa apvems un es sāku rēkt. Viņa man veltīja labu skatienu, nekad neaizmirsūšu. Nu ok - es jau aimirsu.
Mani moka nežēlīgs klepus.
27. Jun 2007 @ 07:49 Disharmonija.
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
Tik pretīgs ir rīts un visā dzīvoklī ir caurvējš. Tas ir neomolīgi un man ir auksti. Šī nakts nav gulēta un jau pavisam drīz ir jāiet ārā. Uzvilkšu biezu džemperi un šalli. Liekas, ka ārā ir par aukstu manam salīgajam ķermenim. Šodien es pat vēlētos brokastis, mans vēders mani nobeigs. Bet man nekā mājās nav. Pilnīgi nekā, ko varētu nosaukt par ēdamu. Visas šīs dienas neesmu neko pirkusi. Man ir slinkums iziet no dzīvokļa. Sēžu un dzeru. Tā es drīz saindēšos. Zvanīja brālis, viņš ir stipri noraizējies par mani, es tomēr biju slimnīcā un man vajadzētu dzīvot pavisam savādāk. Jā, noteikti. Viņš jau vienmēr ir zinājis, kas man labāk. Pozitīvais tēls ģimenē, ar viņu var palepoties. Es tam nederēju nekad. Bet tas viss jau sen ir aizmirsts. Tas nav būtiski šobrīd, kad manu galvu māc citas raizes. Šis ir ziemas rīts. Es paņemu kārtējo cēsinieku.
11. Jun 2007 @ 18:03 blah
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
Man vienmēr ir riebies ēst, es nezinu, kapēc. Bet es nekad sabiedrībā neēdu. Esmu jau kļuvusi šīs vienas savas īpašības dēļ vēl tievāka, jo nu neēdu arī mājās. Varbūt kaut ko nedaudz uzkožu, bet apetītes jau arī nav. Man riebjas visas tās manas alerģijas. Alerģijas pret pasauli. Jo patiešām liekas, ka man ir alerģija pret pilnīgi visu. Nožēlojami, ja katru vakaru sevī jāsagrūž antibiotikas, lai tikai no rīta tu vēl līdzinātos cilvēkam. Gulēju slimnīcā. Man sašļircēja iekšā daudz viskautko. Un pat kļuva labāk. Man nekad nav bijušas pumpas, bet nu pazuda arī tie mazie, nemanāmie, nedaudz uz āru izvirzītie ādas laukumiņi. Mana āda vienmēr ir bijusi bālāka kā citiem cilvēkiem, kādi vien redzēti. Vienmēr pie skolas māsiņas man bija viegli notēlot, ka esmu slima. Patiesībā nemaz nebija jātēlo. Man atlika vien ieiet viņas kabinetā, kad viņa mani aizsūtīja mājās manas ādas krāsas dēļ. "Ak, bērns, tu taču esi bāla kā līķis!", tā viņa vienmēr teica. Protams, tas laiks jau sen ir garām, bet viss, ko gribēju pateikt ir tas, ka vienmēr biju slimīgi bāla. Bet tagad.. tagad cilvēki uz ielas vienkārši izvairās no manis. Un es viņus nevainoju, mana stila dēļ vienmēr bija sanākušas arī nepatikšanas, un kas tikai nav bijis. Bet es vairs neģērbjos tā, man ir pohuj, ko vilkt mugurā un viņi neizvairās mana stila dēļ tādā gadījumā. Tagad es neredzu atšķirību starp savu ādu un baltu lapu. Dīvaini, jo ir taču vasara. Bet es biju slimnīcā. Tagad alerģija ir mazinājusies, varbūt tāpēc, ka vasara. Bet man vienalga niez visas locītavas un tās ir sarkanas un saskrāpētas. Un sarkanās acis, liekas - nekad nepazudīs. Bet man ir nežēlīgi noriebies šādi dzīvot.
11. Jun 2007 @ 17:54 es ne
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
mūzika: murderdolls - love at first fright

Es vēlos pārākumu. Es tik ļoti vēlos pārākumu, laikam vairāk par visu. Lai es viņam būtu vajadzīga, nevis viņš man. Lai viņš nevarētu bez manis un būtu spiests man rakstīt, zvanīt, vēlētos mani satikt. Lai tas būtu viņš, nevis es. Bet viņš nav no tiem džekiem. Un man riebjas tas mans uzskats, ka viņam ir jāizrāda interese, nevis man. Es nekad viņam neesmu pirmā rakstījusi vai zvanījusi. Es nekad neesmu izrādījusi lielāku interesi pret cilvēkiem kā viņi, patiesībā es vispār neesmu izrādījusi interesi. Nejau tas, ka man nepietiktu drosmes.. kautrīga es neesmu. Bet es nekad nejūtu vajadzību. Varbūt man tiešām ir bail, ka es varētu būt nevēlama. Bet tas nav iespējams.
11. Jun 2007 @ 17:39 just a jerk
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
Nu, bet kā es viņu ienīstu. Nē, es patiesībā viņu neienīstu. Es ienīstu sevi par to, ka viņš man ir tik tuvs. Kā gan es varētu viņu ienīst par to, ka viņš ir tāds kretīns? Par tādām lietām jau neienīst. Bet es tiešām nesaprotu, kas man var patikt cilvēkā, kurā man viss izraisa riebumu. Lielu riebumu.. Viņa izskats ir vienkārši atbaidošs un pretīgs. Viss, ko viņš dara - viņa uzvedība, balss un izturēšanās. Es to nevaru ciest. Un tomēr.. un tomēr ir kaut kas, kas piesaista. Kas pievelk. Tā nav patikšana, tā ir kaut kāda veida vajadzība. Un tieši šo vajadzību es sevī ienīstu visvairāk. Tas liek viņam domāt, ka es ienīstu viņu, bet tas nebūtu loģiski, jo viņš man neko nav nodarījis. Čalis tiešām ir galīgi bezvērtīgs un nožēlojams manās acīs. Nu par to gan es viņu varētu ienīst. Jā, par to, ka viņš varētu būt pavisam savādāks, labāks. Bet viņš tāds nav un nemaz pat necenšās mainīties. Viņam bija kaut kāda meitene, pavisam sakarīga, tiešām. Nu labi, pokemone un tā, bet pohuj par to, vismaz ne bomze. Lai gan pat nezinu, kas ir labāk būt bomzei vai pokemonei - bet ne par to pašlaik iet runa. Pat šī meitene laikam viņu pameta un tas ir pavisam nožēlojami. Okej, uz mani viņam patiešām nekad necerēt, to jau mēs sen pārspriedām, bet es jutos daudz labāk, kad viņam bija meitene. Tas man lika domāt, ka vismaz kādai viņš ir vajadzīgs. Tagad viņš manās acīs ir vēl bezvērtīgāks kā iepriekš.
13. Maijs 2007 @ 22:23 Es nespēju sevi kontrolēt.
grēksūdze
1 raksta
uzraksti
uz ierakstu
mūzika: rise against - worth dying for you

Nē, nuuuuu tas vienkārši ir dīvaini. Man tik viegli padodas kaut ko izdarīt mirkļu iespaidā. Tas pat ir nedaudz smieklīgi, bet nu bija tā. Es gulēju gultā blakus savam draugam. Viņš saldi gulēja un izskatījās tik nevainīgs. Viņa melnie mati krita pāri viņa sejai un man ļoti sagribējās redzēti viņu bez tām melnajām pinkām, tāpēc es paņēmu šķēres un nogriezu viņa matus īsus, kamēr viņš neko nejuta. Haha, kāds viņš bija, kad pamodās! Nemaz nešķita laimīgs, bet man gan bija prieks par padarīto darbu. Viņš izskatās diezgan smuki, patiešām. Nedusmojies, mīļais.
12. Maijs 2007 @ 18:07 vispār
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
dzīve ir viena liela, bezjēdzīga cīņa.
un man nav vairs spēka cīnīties.
12. Maijs 2007 @ 18:05 nav pelnījuši dzīvot
grēksūdze
1 raksta
uzraksti
uz ierakstu
es varētu iet pa ielu, nošaudama visus pretīmnācējus, kuri man nesimpatizē.
bet vispirms es nošautu pazīstamos cilvēkus un es ceru, ka nāve viņiem nebūtu atvieglojums.
8. Maijs 2007 @ 21:31 Jim Morrison:
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
The most loving parents and relatives commit murder with smiles on their faces. They force us to destroy the person we really are: a subtle kind of murder.
3. Apr 2007 @ 11:31 Visi ir mainījušies.
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
Es laikam vienīgā esmu palikusi tāda pati, kā biju agrāk.
29. Mar 2007 @ 21:14 Es padodos!
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
Nē, es tiešām padodos. Lai arī ko es darītu, viss noiet tik fucking greizi un tā stulbā dolbe btw man tā izbojā garīgo!! Sāku viņu pamazām ienīst, turklāt viņa ir sīka un viņas dēļ nekur nevar tikt iekšā, un viņa vispār nerubī tusēt bez alkohola utt.!!! Nē, tiešām, man tā izbesīja, ka es brīvlaikā vienkārši neko nedarīšu.. Pilnīgi neko. Gulēšu mājās un moš pat mācīšos. Es visus cilvēkus ienīstu, jo mani neviens nemīl, un es arī to nelūdzu, es to nemaz nevēlos. Es vispār nevēlos vairs nevienu redzēt un satikt. Nevēlos mīlēt un būt mīlēta. Es vēlos nomirt.
27. Mar 2007 @ 17:31 Vot paaudze.
grēksūdze
uzraksti
uz ierakstu
Klausos kaut kādu huiņu radio, kur sīkie dzied, a tur dzirdu: "Mākonītis, mākonītis lāpās".
Pāris urlas šodien piepisās, bet man, kā vienmēr, bija līdzi nazis.