Friends of Friends

nē, nē, tu mani nesaprati pareizi. es teicu, ka es slikti atceros vārdus cilvēkiem, kurus esmu satikusi vienreiz vai tiem, ar kuriem nekad nepavadu laiku divatā vai svešiniekiem, vai karavadoņiem – tiem, kas paiet garām un man tā īsti nemaz nepieskaras. ir gan arī cilvēki, kas pieskaras, un es viņu vārdus neatceros. vārdi nav tik būtiski. no mutes tavas iznāk vārds, kas gan tas ir, ja ne labi trenēta un koordināta muskuļu deja un elpas rezonanse tai atsitoties pret miklo, silto šķērsli, tavu rīkli? ja mēs nerunātu vienā valodā, ja nebūtu nevienas valodas, kuru mēs līdzdalītu, mēs varētu teikt visus pasaules vārdus, un tie neko nenozīmētu.

uz mana datora ekrāna ir parādījies melns akls apaļš laukums. es nekad neesmu bijusi pārāk rūpīga pret savām elektroierīcēm. es neesmu arī vardarbīga pret savām elektroierīcēm. es uzskatu, ka arī tām ir tiesības ieplīst un tikt materiālās pasaules ievainotām. katra jaunā trauma mana datora karkasā padara viņu man mīļāku. ja lādētāja vads izkustās, dators izslēdzas. mani tas netraucē. es iemācos būt uzmanīga. es iemācos nepieķerties atvērtiem failiem, kas vienā mirklī izdziest līdz ar monitora gaismu. es negribu perfektu ierīci, es nevēlos justies nepilnvērtīga ierīces priekšā. manai skaņu iekārtai trūkst labā tumbiņa, manu telefonu var lādēt tikai uz muguras, ne caur vada caurumu. reizēm laukā gaisma ir pārāk spoža un manas smadzenes sāk raidīt savādus signālus ķermenī, padarot mani nespējīgu iziet no istabas. reizēm mani pārņem savāds troksnis, reizēm mans ķermenis iekaist, deg, sūrst, uzpamst. Ja guļu trīsdesmit minūtes mazāk, kā vajadzētu, visu nākamo dienu zaudēju īstermiņa atmiņu. Es izjūtu tuvību ar savām ielūzušajām ierīcēm. Es nekad neesmu pirkusi telefonu. Visi mani telefoni ir dāvanas no cilvēkiem, kuri tikuši pie jauna telefona. Šie cilvēki ir mīļi un pasaule viņiem atmaksās viņu dāsno sirdi. Es negribu pirkt jaunu telefonu. Ar manējo viss ir kārtībā. Ar to var zvanīt, fotografēt, filmēt, tajā var lasīt, var rakstīt vēstules.

Es turpmāk vis kaut ko saukšu par kuratoriālajām praksēm.

Šodien ieraudzīju pīpenes un izdomāju, ka, tās man patīk daudzmaz pietiekoši, lai no šodienas varētu pat būt manas mīļākās puķes.

Akācijas, besīj kopt akācijas. Velc cik biezus cimdus gribi tāpat dzeloņi pirkstu galos.

šodien, braucot no darba, redzēju pa ielu ejam vīrieti ar milzīgu gaiši rozā balonu pušķi, kurus viņš vilka pret vēju

Izmantoju Bites darbinieku priekšrocības un iegādājos Google Pixel 10a par īpaši izdevīgu cenu.

Zasas. Visi suņi ir bobiji.

Man nav bail no droniem, jo manā pusē ir tas pats dievs, kas aizsargāja Daniēlu no lauvām.

"jā, reizēm kāds vārds aizmirstas
it īpaši, kad nākas runāt publikas priekšā
kad tu stosties un bezpalīdzīgi
lūkojies kādā pazīstamā sejā
cerot, ka pamukušo vārdu
kāds pateiks priekšā
pēcāk mulsi nosaki
nē, nevaru atcerēties
un maini sarunas tematu

bet parasti jau vārdu netrūkst
trūkst, ko teikt
trūkst kā tāda
ko patiešām būtu vērts pateikt
nemaz jau nerunājot par to
ko nedrīkstētu noklusēt
ļoti maz dzīvē tādu lietu
kuras nedrīkstētu noklusēt"

Ilmārs Šlāpins

Atlajst to, kas nolēma, ka Tori Amos jāspēlē Arēnā Rīga.

P.S. We have been having great time here in Balkans (c) Tori Amos, Rīga, 28. maijs

Bilžu cīņa

Pazīme par to, ka sparingos man kaut kas sanāk labāk, ir tāda, ka augšstilbs man sāp nevis sānā, bet priekšā. Ironiski, ka sāpju neesamība varētu nebūt simptoms, ka es būšu iemācījies bloķēt spērienus, bet gan to, ka es esmu pārstājis staigāt uz treniņiem vispār. Pain is life!

Dievinu mazgāt traukus

Skater boy rocking up MTV.

Unwwwwwwwwwwwwwwwavering faith.

Latvijas atbilde.