Friends of Friends

Restons groupés (1998)

Tagad es arī esmu redzējis Dieva Suni, un man drīkst būt viedoklis. Par latviešu filmām gan neizpausts viedoklis mēdz būt daiļrunīgāks par pašu viedokli. Pīļu dīķis un tā.

Uzskatīšu, ka 50 eiro laimests ir atlaide ortopēdiskajai jostai, ko
pirku par 79'eiro

Šovakar momentloterijā vinnēju 50 eiro (biļete maksāja 5€)

Vakardien noskatījos jauno filmu par Nirbergas tiesas procesu. Tas, kas atlasīja aktierus ir es ceru, ka vismaz uz sēnēm, tā piemeklēt vajag visus, lai vispār tur nevarētu noticēt tiem tēliem.

Pats labākais bija parādīt Gēringu, kuram atņem opiātus, kā frici, kas pārsvar sevi un sāk sportot. Laikam uz nenormālām lomkām esoš fricis neiederējās režisora koncepcijā.

Ribkute

Vismazāk zinām par ko mēs nezinām, ka nezinām.

Pieķeru sevi iefanojam par Static-X. Šamējo metāls man bija aktuāls studiju laikos, CD diezgan bieži griezās manā Walkmenītī, kustināja lielās Philips ausis, kamēr sēžu busā uz augstskolu. Atšķirībā no citām Nu-Metal blicēm iz tā laika - izdzīvojuši manā uzmanības lokā un cienīta grupa arī šodien. Skaņa, tēmas, muzicēšanas prasme, atmosfēra - tas viss spēj dzīvot ārpus tīņa gadiem un labi baudās arī šodien - līdzīgi kā Fear Factory, piemēram.
27. novembrī iekš elpee nopirku pirmo albumu - Wisconsin Death Trip uuuuun pēc noklausīšanās jāsecina, ka gribējās, lai būtu labāk. Problēma: maz basa miksā, tā skan visai kompresēti un, lai pasākums būtu kaut cik klausāms, jātaustās kaut kur gar basa būstošanas menu/pogām. Neoptimāli, lai gan vājais bass ausij atstāj vietu labāk ievērtēt, kas notiek vidus sekcijā...

Šodien pievērsos višlistes smalkākai filtrēšanai un aizinformējos līdz tam, ka drīz nāks ārā šī albuma remasterētā versija. Esmu spiests secināt, ka kārmaiņu pēc man netīrs "Remaster" varētu interesēt, heh! Droši vien, ka nākotnē būs jāliek plauktā blakus oriģinālajam spiedumam. Info par plati šobrīd atrodu tikai bandas mājas lapā:
https://static-x.org/collections/wisconsin-death-trip-25th-anniversary-corrosive-edition/products/wisconsin-death-trip-25th-anniversary-edition-double-vinyl


P.S. un N.B.
Šis ir vēl viens datu punkts, kuram piedurties diskusijā ar "audiofīliem", kuri domā, ka eksistē "neitrāls mikss", ka toni kruķīt nevajag, jo studijā jau esot viss izdarīts tā, kā cilvēki gribēja, lai skanētu. Es gan teiktu, ka bulšits!
Tas, kas reāli notika - cilvēki bija limitēti konkrētās tehnoloģijās un izpratnēs, kā jāskan. Varbūt gala miksētājam nepatika tīri personīgi spēcīgs bass un nokruķīja nost, varbūt viņam bija pārbasīti monitori (ar kloķi vai akustikas dēļ studijas telpā) un tāpēc bass miksā trūkst - it visās versijās, ne tikai platē - aka vesela daļa audio spektra nav izmantota, nesniedz neko. Atmests tehnoloģisku vai cilvēcisku iemeslu dēļ. Neģeld. Ja jau viss iepriekš bija, kā nākas - kā tad tagad nākas, ka nu tik būs, nu tik remāsteros un spiedīs atkal platē? Ja jau iepriekš bija panākts "zelta neitralitātes standarts", tad ko tur vispār remāsterot? ?!? Bulšits, nu!
Iz šīs pašas diskusijas - albumu skaņa ir atkarīga no studijas aprīkojuma un cilvēku prasmēm tajā. Ne velti Death Metal grupas meklēja ieraksta spotu Morrisound Recording - čaļi izcēlās ar prasmi audio spektrā smuki salikt Death Metal haosu, salikt to eleganti pa plauktiņiem. Studija ar savu rokrakstu un skaņu - kāda tur "objektivitāte"? Aizmirsti, veci!

Audiofīli, bļa. Šis termins izraisa vēlmi spļaudīties un lamāties.

Nav lakoniskāka un foršāka komplimenta kā "Dokumentu, lūdzu!"
Ja no 20-35 tas kaitināja, tad šodien jau skaļi uzsmaidu.

Makse pratne

Love & Other Drugs (2010) (revisited)

Note to self: nekasīt pautus pēc habanero piparu griešanas. Kādas 10 min. redzēju Rīgu liesmās un vaimanās.

Šodien mugurai ir par kripatiņu labāk, un par to priecājos. Es varēšu paiet. Šodien esmu nogājusi 2800 soļu, ar sāpāpēm, bet tolerējamām. Vakar knapi nogāju 300 soļu. Ir cerība, ka nevajadzēs operēt. Sāpēt vēl sāp, bet ir labāk nudien. Es lūdzu Dievu. Pie ārstiem nebiju. Šodien aizgāju uz rtg. Bija dusmīga nurse, norādīju, lai paprovē drusku laipnāk, jo "jūs piedalāties mūsu pētījumā", esat kolēģe. Nevar tik nelaipni ar pacienti, tas nekas, ka esmu latviete. Knapi kaut ko
latviski saprata.
Nē nu sakiet ko gribiet, bet krievietes ir plintnieces. Latviešu džekiem
pārsvarā patīk. Cits temperaments.

šodien ir Lenona nāves diena un Morisona dzimšanas diena

mani nekad Naba neaicinātu.
esmu radio bijusi 1x, un tas bija LR1, bija kaut kāds LOK organizēts konkurss par Olimpiāžu vēsturi, un tur dabūju pat labu vietu.
Un Gunārs Jākobsons man iedeva sarkanas rozes, ka esmu smukākā dalībniece (neatceros, kas bija pārējie) Biju jauna, sen. man bija kādi 22 gadi

es nekad neesmu bijusi Naba studijā, kāda sakarā lai es būtu.
reiz gan Claustrum paņēma manu txt dziesmai, tas arī viss.
esmu pelēks cilvēks, kantora žurka, kas saplūst ar asfalta.
nav rīzona melot.

Izgāju Final Fantasy XVI. Ļoti nepatika.

2006. g. 8. dec. rakstu:


10:09
kāpēc nevarētu būt drusku gaišāks, jāiebāž galvā eglīšu lampiņas vai to 3stūri, kas logos, tā, lai no gaismas paelpot, padomāt nevar

Pa nakti aifona apdeiti, man patīk, jo sajūta, ka jauns telefons. Draudzīgāks vjū

Pavisam citā realitātes mērogā man uz palodzes dzīvo baziliks podiņā. Vēl bez zaļajiem bazilika palodzes kaimiņiem, bazilika podiņā acīm redzot dzīvo vēl kaut kas. Un šis vēl kaut kas ik pa laikam uzrušina zemi, reizēm pat tā, ka tā pārvietojas ārpus podiņa. Tā nav gluži pele, un nav iemesla satraukties, piemēram, par sagrauztiem vadiem, bet tāpat tā ir jocīga sajūta, ka mājā dzīvo vēl kāds mistisks radījums. Tiem, kuriem peles un zirnekļi neļauj elpot mierīgi, šis fakts rada vēl interesantākas sajūtas.