Friends of Friends

Mēdzu "uzsēsties" "uz lietām" ar atdevi, kas no malas varētu šķist varbūt pat neveselīga. Kad esmu kādā lietiņā iekšā, laiks pārstāj eksistēt, ķermenis pat pielāgojas - neprasa ēst, dzert un uz tualeti arī retāk, visa būtība pilnībā un ilgstoši ir nodota lietiņai. Stundām neatejot no uzdevuma.
No šī stāvokļa nav patīkami būt izrautam, tāpēc nereti ir nācies pateikt ko aplamu mīļam cilvēkam, kuram vienkārši šobrīd smadzenēs nav vieta pat tad, kad mīlu no visas sirds un vēl vairāk. Kad uzdevums jāpārtrauc, vēl stundām pa galvu kuļas lietas, var grozīt, pētīt un bakstīt to jautājumu mentāli. Uzlabot, pilnveidot, transformēt.Pārslēgšanās mēdz prasīt aktīvu piepūli.
Kāda no manām sievietēm tieši novērtēja šo kaisli manī un man šķita interesanti, ka tieši kas tāds uzrunā otru cilvēku.


16 stundas ilga sesija pie labas offline single-player videospēles? Agrāk mierīgi, šobrīd tik labas spēles vienkārši netaisa un arī pati industrija šobrīd nav auglīga. Vairāk šobrīd izbaudu savu retro spēļu kolekciju uz CRT.

Aizmīties ar velo no Rīgas uz Siguldu, jo pēc Silent Hill 2 iziešanas pret nakts otro pusi tā sagribējās? Ko ne?! Aizmīties 120km no vietas un bez apstājas uz Saldu? To gan labāk vairs ne, bija pretvējā un nežēlīgi, bez ēdiena un dzēriena tur saulē lohojos pa karsto asfaltu! Lohs retrospektīvi un pilnā apmērā. Bet izdarīju un prieks!

Nedēļu no vietas rakties iekš metal-archives.com, sistemātiski zondējot valstis pēc žanriem, kas man tuvi? Mierīgi un tūkstošiem grupu pa vienai, pa vienai vien. Šodien to īzī darīt, kad eksistē YouTube un straumēšana. Kādreiz labi, ja pusi varēji atrast krievu pirātsaitos un pirātu līcī...
Savu gaumi esmu kalis no rūdas, ne sagataves. Zema tolerance pret ieteikumiem - tos forši ir pieņemt zināšanai, bet bieži šķiet, ka cilvēks sagaida no manis reakciju, kuru visbiežāk palieku parādā : D

Uzņemties eksperimentu un par diapozitīviem lādzīgi attīstīt visas pasaules filmiņas, to skaitā tās, kuras nevarot tā attīstīt? Hold my beer un simtiem eksperimentālās attīstīšanas stundas sniedz jēdzīgu rezultātu, acs treniņu. Pielietoju smagu atlasi, jo cienu mākslu, lakonismu un otra laiku - no desmittūkstoš slaidiem paturējis esmu tik tūkstoti. Bet, lai dips kļūtu par slaidu, tur vēl atlases priekšā. Konsolidācija, piesātanināšana, esences izvilkšana.


Tāpat arī profesionālajā ziņā šī ir tieši tā īpašība, kura man ļauj uzņemties lietas, kas šķiet pāri galvai - nebaidīties, apgūt, saprast, izpīpēt, pielietot.
Šobrīd, piemēram, trešo nedēļu paralēli tiešajiem darba pienākumiem taisu ideāli tīro Windows instalāciju, apgūstu Windows ravēšanas lietas caur oldskūl Windows Deployment Server risinājumu. Interesanti bakstīties, prasīt botam lietas kā advanced meklētājam un pat pastāstīt aptuveno ideju, tad šis sarunas formā izmet pa jedzīgai pieejai, ieteikumam. Bots te palīdz realizēt!
Sēžu savā sulā, apgūtu savas lietiņas, augu profesionāli un beigās būs tīrākais Windows 11 visā izglītības sistēmā hehe.


Ilgi, neatlaidīgi, pamatīgi, no dažādiem leņķiem, aizrautīgi. Pa smadzeni tik kuļas lietas :)

Noskrēju savu OS sacensību distanci, piesēdu piesaulītē mežmalā un uznāca tādas pārpasaulīgas kosmiskas postkoitālas skumjas

Apsveicu cienītos ungārus ar atkrievošanās rituāla uzsākšanu!

Atcerieties: sist un padzīt, nežēlot - notiesāt, atņemt, sapist viņu dzīves kapitālā apmērā. Ja žēlosiet, dzīvosiet ar to vēzi advancētās metastāzēs kā Latvija. Sist, deportēt, nežēlot. Tāpat kā sita, okupēja, deportēja un nežēloja mūs - reti, kad ir tik skaidri melnbalti cirsts darījums, bet šis tāds noteikti ir, tāpēc uz priekšu - pirmo soli jau spēruši, nodevēju medības uzsāktas :)

Slampai trampam ar pļutkinu gan jau tagad pakaļas deg bik vairāk un tas ir brīnišķīgi!
Es pat gribētu redzēt šos kungus vai to reizinātājus karājamies skvēros - nu, tas tā, viduslaicīga atriebības kāre, tīra emocija.

Current Music: Thy Catafalque - Piros kocsi, fekete éj

Aizmirsu pie kases iegādāties savu kārtējo papīra mēnešbiļeti, esmu jau vilcienā un laiks līdz kasei vairs nav. Divas opcijas: 1) pirkt pie konduktora par papildus eināru vai 2) mēģināt iegādāties digitāli, dodot savus datus pa labi un pa kreisi. Einārs vai dati? Einārs/dati? Pamēģināju digitāli, nākamreiz gan iedošu Vivi par eināru vairāk, lai man nav jābauda zemāk aprakstītais progress:

Papīra biļete:
1) Nosaucu galamērķi un 2) samaksāju skaidrā naudā. Biļete burtiski pēc 30 sekundēm ir mana uz mēnesi, neviens jautājumus neuzdod, neviena politika fonā nemainās, neviens datu noplūdes vārsts netiek potenciāli atvērts. Cilvēcisks, uz cieņu balstīts oldskūl darījums. Pareiza pieeja.

Digitāla biļete:
1) Kaut kas jākačā un jāgaida uz ielādi, tad 2) jāreģistrējas un jāapstiprina, ka "piekrīti" allaž mainīgiem politiku bulšitiem, kuriem papīrs neprasa piekrist, tad 3) jāgaida 1 min. uz katru pogas spiedienu, tad 4) pašam jābūt konduktoram - jāizvēlas maršruts un tad 5) jāveic apmaksu vismaz 6 darbībās: a) noformē pasūtījumu vivi netīrajā apenē, b) apstiprini to turpat, c) izvēlies apmaksas veidu, tad d) autorizējas bankā, tad e) veic divpakāpju autorizāciju un visbeidzot f) samaksu, un biļete beidzot pēc 10min ir tava!
Un beigās tīri uzticēšanās jautājums tam, vai uzņēmums - atšķirībā no citiem līdzīgajiem - godās savu privātuma politiku, rīt to nepamainīs un glābās datus vismaz bik grūtāk uzlaužamā vietā? Vai būs ierastais pohujs un roku plātīšana ar turpināšanu akcentēt digitālos risinājumus? Aplama pieeja iz manas perspektīvas.

Lasām Vivi privātuma politiku, man tur baigi piedur 16. punkts:
"16. Sabiedrība nepārdod, neiznomā un nekādā citā veidā neizplata apstrādātos personas datus trešajām pusēm bez konkrēta nolūka un attiecīga tiesiska pamatojuma, kas var būt, piemēram, konkrēta datu subjekta sniegta piekrišana vai cits pierādāms tiesiskais pamatojums." - aka: nevienam nedodam, bet, ja mīļi palūdz un smuki uzraksta vai valsts sagrib, tad dodam visu :D :D :D

Tikmēr papīrs pacieš visu, jautājumus neuzdod, ciena cilvēku un ir pilnībā anonimizēts, cilvēkdatus nekrāj. Huļi lai saprātīga būtne uz digitālās otmazkas pamata uz līdzenas vietas radītu sev šādu cirku, tērējot daudz vairāk laika un uzmanības, atstājot izsekojamus pavedienus visapkārt?



*izdzēš apeni - "progress" šādā virzienā man nav vajadzīgs*

Sabiedrībai jābūt tumši, smagi un totāli tukšai, lai auto, drēbes un telefons būtu tavs statusa simbols.
Nenobriedušu, sociālajam un ekonomiskajam spiedienam pakļautu normiju pazīmes, ārišķības maucība un kodola trūkums.
Atspalvotas vāveres, dekapitēti un kastrēti gaiļi ar manpursiem.

Auto, gaisa kvalitātes un Rīgas progresa problēma uz ielām nerisināsies, kamēr galvā vietējiem šādas drazas.
Jo dārgāka āriene, jo puvušāks saturs.

Tori Amos ir izlaidusi 2 dziesmas no gaidāmā albuma.
Žetons tam, kurš pirmo, Stronger Together, noklausījās līdz beigām. Man nav žetona.
Par otro Shush visi sajūsmā, vecā (<2005 Beekeeper) Amos ir atpakaļ. Man ļoti, ļoti atgādina kādu no vecajām dziesmām, tikai vēl neatceros kuru. Līdz ar to jautājums, vai labāk plaģiarizēt sevi ("visas dziesmas vienādas") vai transformēties pelēcībā.

I knew a girl who wrote
'Silent All These Years'
Where is she?

Heh. Metāla attīstības sarunās nekad netika piefiksēta šī banda, bet te, bļa, bleķa u.c. ekstrēmā metāla žanru sākumums saožams iz ķipa crust punk pionieriem. Pavirši klausoties, nevarētu nosodīt minējumu, ka skan Darkthrone - sevišķi kaut kas iz viņu pēdējā albuma Pre-historic Metal.

https://www.youtube.com/playlist?list=PLpvztXgGzYSH4yqVzZxQ7CutJHfDiKA5c

mana mīļākā Karpmana trīstūra loma ir glābējs.
es tik ļoti ienīstu upurus, bet tik ļoti gribu palikt labs cilvēks, ka manas saprāts ir izrēķinājis, ka efektīvākais veids, kā iznīcināt upuri pēc būtības ir viņu izglābt.
tas, diemžēl atrisina tikai manu velmi būt labai, bet trīsturis turpina darboties vēl vairāk atstājot upuri upurī, atņemot viņam rīcības brīvību.
ĻOTI, ĻOTI NO VISAS SIRDS ATVAINOJOS UN LŪDZU PIEDOŠANU SEV UN VISIEM JEBKAD IESAISTĪTAJIEM.

Varbūt kadam plauktā šī put:

Māršala B. Rozenberga grāmata "Nevardarbīga komunikācija: dzīves valoda" (Nonviolent Communication jeb NVC) ir viena no ietekmīgākajām grāmatām par empātiju un konfliktu risināšanu. Tās pamatā ir ideja, ka cilvēki pēc dabas ir līdzjūtīgi, bet mūsu valoda un domāšanas veidi bieži kļūst "vardarbīgi" (vērtējoši, kritizējoši un pieprasoši).

Šeit ir īss kopsavilkums par NVC četru soļu modeli, kas palīdz veidot veselīgas attiecības:

1. Novērojums (Observation)
Tā vietā, lai vērtētu vai kritizētu ("Tu vienmēr kavē!"), mēs aprakstām konkrētus faktus: "Es redzu, ka tu atnāci 20 minūtes vēlāk, nekā mēs sarunājām." Mērķis ir runāt kā videokamerai – bez interpretācijām.

2. Sajūtas (Feelings)
Mēs uzņemamies atbildību par savām emocijām un skaidri tās nosaucam: "Es jūtos sarūgtināts" vai "Es jūtos vientuļi". Svarīgi nejaukt sajūtas ar domām (piemēram, "Es jūtos ignorēts" nav sajūta, bet gan interpretācija par otra rīcību).

3. Vajadzības (Needs)
Sajūtas ir signāls par mūsu vajadzībām. NVC māca, ka visiem cilvēkiem ir universālas vajadzības (drošība, sapratne, cieņa, atpūta). Mēs savienojam sajūtu ar vajadzību: "Es jūtos sarūgtināts, jo man ir svarīga precizitāte un cieņa pret manu laiku."

4. Lūgums (Request)
Mēs formulējam skaidru, pozitīvu un konkrētu lūgumu (nevis pavēli): "Vai tu būtu ar mieru nākamreiz man piezvanīt, ja redzi, ka kavēsies?" Lūgumam jābūt tādam, uz kuru otrs drīkst pateikt arī "nē".

Galvenās atziņas:
Empātija pret sevi un citiem: NVC palīdz vispirms saprast savas vajadzības un tad mēģināt sadzirdēt, kādas vajadzības slēpjas aiz otra cilvēka "uzbrukuma" vai dusmām.

Vainošanas aizstāšana: Tā vietā, lai meklētu, "kurš ir vainīgs", mēs meklējam, "kā mēs varam padarīt dzīvi skaistāku".

Dzīve ārpus "pareizā" un "nepareizā": Rozenbergs aicina iziet no vērtēšanas rāmjiem, kas rada konfliktus, un tā vietā fokusēties uz dzīvu saikni starp cilvēkiem.

Šī grāmata ir kā "valodas rokasgrāmata", kas māca runāt no sirds, paliekot godīgam, bet neaizskarot otru.

ilgu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka skaļākas latvijas feminisetes nav īstas feministes (un tāpec viss feminisms ir sū), jo viņas uztur vīrs un tad jau ir viegli rakstīt zinātniskos darbus. vai arī cita sistēmiski pārgulēja vai centās pārgulēt ar savu draudzeņu partneriem.
galu galā saprotu cik ļoti tas trigerēja manis pašas ēnas un cik daudz labāk paliek pieņemot tās. atļaut sev un NENOSOSDĪT CITAS par to ko sev neļauju, bet gribētu piedzīvot. mums katrai ir savs ceļš kā atrast un pazaudēt, un atkal atrast sevi.
paldies Zarinai Bibergain
https://www.instagram.com/zarinabibergan/
par feminisma reabilitēšanu manā apziņā.

Visu dienu krāmēju māju, bet neko nesakrāmēju. Bija elektriķis. Dažās telpās atjaunoja elektrību, jo
tās nebija kādus 3 vai 4 gadus - koridorā; vienā no atejām un vienā no istabām. Toties izmetu daudz vecu kurpju. Tagad vāru 4 vistas kājas. Viena paziņa tikai ap 25 gadu vecumu uzzināja, ka vistām ir 2 kājas( ne 4.

Videopēles vairākas reizes ir kalpojušas par metāla injekcijas portāliem, sastopot to skaņu celiņos Metālu pirmo reizi vispār un ne tikai metālu - Dark Ambient arī! Interesanti, ka šodien šie divi veido labāko daļu manas ikdienas ēdienkartes.

Iz zelta vērtā radošuma 90. gados:
V-Rally II - izcili kombinēta elektronika ar Metālu. Viena no atmosfērīgākajām spēlēm žanrā. Izrādās, ka Metāls var stūrēt PS1 spēli!
Test Drive - Fear Factory, kuri joprojām ir cieņā un plauktā plates formātā.
Quake II - Sonic Mayhem te izpilda lielisku Industrial Metal, kas lieliski papildina spēles tēlu. Mūzikas dēļ vien izieta neskaitāmas reizes.
Twisted Metal 4 - Rob Zombie. Izejot spēli ar Mr. Zombie, redzi ļoti īsu, bet foršu klipiņu! Attiecīgās ēras albums baisi labi skan platē.
- ap šo vietu Metāls jau ir mans caurcaurēm -
Silent Hill - iepazīstināja mani ar un uzreiz uzsēdināja uz Dark Ambient/Industrial, liekot aizmetņus interesei par Trip-Hop.
Akuji The Heartless - šis varētu būt tirdīklis manai interesei par tumšu rituālistisku muzonu. Atrasti un iemīļoti legit mākslinieki žanrā.

Mithras - On Strange Loops - skanēja PS4 fonā uzliktajā Spotify, kad geimoju ralliju. Izcils Death Metal, apbrīnojami labi ierakstījās braukšanā!

Current Music: Silent Hill - Akira Yamaoka

in crust we trust.

https://youtu.be/YbdduZNB0so?t=1365

#SimonDixon

Kad mēģinu apklust, vairāk klausīties un vērot, tad arī dejas soļi vairs nesajūk, un viss šķiet ļoti viegli.

Jācer, ka Eirovīzijas pieteikšanās laikā vispār būšu salasījusies kopā pēc 16/10/2026 Placebo Orģijas Backstage

Current Music: next up - Seinfeld.mp3

Šo iemeslu dēļ droši vien baigi ilgi nebūšu rīdzinieks - tā pilsēta cilvēku te negrib. No Pilsētas uz Autosētu - tirliņiem tikai to vajag.
https://www.youtube.com/watch?v=G78W7VyGl3s

https://youtu.be/7oOdzrc9ybc?t=880

#ZionaziVsChristians
#OrdoAbChao
#GordonMcCormick

34:17 Bet, ja jūs mūs neklausīsiet, jums tiks veikta apgraizīšana, tātad mēs ņemsim skaisti un labi savu meitu un mēs sevi izgludināsim.

Nozīmes kvadrāti nesa špakteli un drošu tēju. Gaidāmais aroms no pūdernīcas. Mūžam dzelteni aveņu grabuļi. Skanošās bulbas. Mēs nevaram jūs ievainot, ja nespējat drāzties ar kaligrāfu. Mēness neskaita ziņas. Pārvarēt slodzi. Atkritumu Vera. Tarelkina kundze.

No mūsu mājām var redzēt [vai atiet] vilciens. No mūsu mājām rupjās maizes rieciens triecas ļoti lēni pret Ambrozija apkakli, kā gribēdams skādēt tās vieliskajai rezignācijai. Jau prieks ir piesmelts šitik pilns, jau nevari tu mani redzēt, ja klunksti no lapsiņu skavām skatās caur kokiem un badās, ja teltis ir slietas, ja lietas ir nopietnas, jokdari nemāk kā nākas uz lāpstiņām nolikt Selmu Lāgerfīldu. Un baranku lietus ar česterfīld zosīm, garos puszābakos gumijas atlokiem un zaļajiem lokiem aiz auss, skumst prāts, šas sastings, tad atlabs un planktoni zvanīs, prasīs pelmeņu garaiņus, slacīs Zālamana acīm mums paduses, sacels kājās ciema ļaudis un rakstīs kladē kladītē, raks augšā vecas lietas, liks sprostā gladiolu sliekas, ceps parmezāna sieru, slauks govis sausas sausas. Tārps nemāk rēķināt, nedz šūpoties, tam atliek tikai murskuļoties un muskuļērms kā tāds tas paliek līdzās nešpetnībai un bariem siloģisku trieku, ko dod sev katrs pats pēc patikas, ja nemāk savādāk, tad nav ko lieki spert soli šajā virzienā ar šķību degunu un šņabja punu pierē lodēt neprasmīgais skrien uz alvas zaldātu paliekām Pleskodālē šūmējas garnizons, plikiem rausīšiem cielējot pākšaugu virzienā. Vilcienā maz ļaužu, laikam visi aizlaiduši gladiolu stādus redzēt prieka mājas celiņā kā augšāmceļas plaušu plācenīši.